3. Article

Pēc tam, kad ēkas atjaunošana ir veikta un ir pagājusi viena apkures sezona, LABEEF veic ESKO paveikto darbu auditu un pārliecinās, vai ir sasniegti EPC noteiktie mērķi. Ja tas ir izdarīts, LABEEF nopērk ESKO nākotnes ieņēmumus, kas tiks gūti konkrētajā projektā. 2018. gada nogalē LABEEF refinansēja pirmo sešu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu Cēsīs, Siguldā un Rīgā.124 Lai turpinātu tirgus izaugsmi, tajā ir jāienāk inovācijām, piemēram, jau minētajiem ESKO pakalpojumiem, finanšu instrumentiem, standartizētiem projektiem utt. Tāpat kā uzticamībai arī pieredzes celšanai ir nepieciešama projektu īstenošana. Sadarbība starp iesaistītajām pusēm un pieredzes pārnešana ir veids kā sekmēt projektu īstenošanu. Kā pozitīvais piemērs Latvijā darbojas EK programmas "Apvārsnis2020" ietvaros finansēti "SUNShINE"125, "Accelerate SUNShINE"126 un "EnPC-Intrans"127 projekti. SUNShINE un Accelerate SUNShINE projektu iniciators ir Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar privāto, nevalstisko un publisko sektoru. Abu projektu mērķis ir izstrādāt tehnisko un iepirkumu dokumentāciju, izmantojot Eiropas valstu labo praksi, lai atvieglotu pašvaldībām publisko un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu, izmantojot energoefektivitātes pakalpojuma līgumu. Jau šobrīd ir izstrādāts jauns standartizēts ESKO līgums daudzdzīvokļu ēku sektorā, kurš skaidri un caurskatāmi definē samaksu par faktiski patērēto siltumenerģiju, ESKO veikto investīciju atmaksu un pakalpojuma cenu. Accelerate SUNShINE projektā piedalās Ādažu, Bauskas, Jūrmalas un Tukuma pašvaldības. EnPC-INTRANS projekta, kura partneris Latvijā bija Zemgales Enerģētikas aģentūra, mērķis bija palielināt ESKO līgumu atzīšanu tirgū publiskajā sektorā projekta dalībvalstīs un veicināt privātā sektora dalību inovatīvās finansēšanas shēmās investīcijām energoefektivitātei publiskajā sektorā. Projekts ieviesa liela mēroga kapacitātes stiprināšanas pasākumus vietējo pašvaldību līmenī, lai kopīgi izveidotu un piemērotu pielāgotos līgumu modeļus investīcijām energoefektivitātes uzlabošanai publiskajā sektorā.128 ESKO iepirkumu rokasgrāmata ES programmas "Apvārsnis 2020" atbalstītā projekta "QualitEE - kvalitātes sertifikācijas sistēmas energoefektivitātes pakalpojumiem" ietvaros ir izstrādāta ESKO iepirkumu rokasgrāmata. Šī rokasgrāmata ir izstrādāta ar mērķi veicināt energoefektivitātes pakalpojumu kvalitātes kritēriju piemērošanu energoefektivitātes projektam iepirkuma posmā. Rokasgrāmata ir izstrādāta energoefektivitātes pakalpojuma iepirkuma sagatavošanai, izmantošanai publiskā un privātā sektorā, energoefektivitātes projektu vadītājiem/koordinatoriem kā arī energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem. ESKO iepirkumu rokasgrāmata sevī ietver izstrādātus ieteikumus par kvalitātes kritēriju piemērošanu energoefektivitātes līgumu un energoapgādes līgumu iepirkumos. Šī ESKO iepirkumu rokasgrāmata var kalpot kā paraugs un palīgs veiksmīgam ESKO iepirkuma procesam.129 Tikmēr projekta Accelerate SUNShINE ietvaros jau ir izstrādāts un piedāvāts Energoefektivitātes pakalpojuma līgums sabiedrisko ēku atjaunošanai Latvijā. Kā norāda autori, tad, lai ēkas atjaunošana būtu kvalitatīva, atjaunošanas rezultātā tiktu sasniegts plānotais energoefektivitātes līmenis, nodrošināts augsts komforts telpās, izvēlēti izmaksu ziņā labākie risinājumi un lai veiktie darbi kalpotu ilgtermiņā, ēku atjaunošanas procesā nepieciešams piesaistīt profesionāļus, kuri specializējas energoefektivitātes projektu realizācijā un gatavi uzņemties ilgtermiņa garantijas.130 Citi ar energoefektivitāti un energotaupību saistīti realizējamie pasākumi • pirms uzsākt atbalsta realizēšanu nākamajā plānošanas periodā - Ekonomikas ministrijai ir jaizvērtē vairāki ieviešanas modeļi, lai tiktu novērsti izmaksu neattiecināmības riski un ar ierobežotiem pieejamiem publiskajiem resursiem varētu atjaunot pēc iespējas vairāk ēkas, tādējādi efektīvi izmantojot pieejamo resursus; • ir jāvērtē atbalsta nosacījumi, lai tie būtu vienkārši, ērti pieejami bez smagnēja apstiprināšanas procesa. Nosacījumi jāveido, lai programmas ir ar zemu administratīvo slogu, zemiem attiecināmības riskiem iedzīvotājiem un mazinātu riskus kreditētājiem. Tāpat tiem jābūt pieejamiem arī reģionos, attiecīgi finanšu instrumenti ar lielāku fleksibilitāti, piemēram, lielākiem projektiem paredzot granta atbalstu, bet mazākiem projektiem piedāvāt garantiju mehānismu, kur komercbankas turpina pildīt finanšu starpnieka lomu; • tāpat, jau periodā līdz 2030. gadam būtu nepieciešams izveidot rast finansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei valsts ēku projektiem, lai nākotnē atbalstītu projektus ar augstu gatavības pakāpi un sekmētu ātrāku finansējuma izlietošanu, energoefektivitātes mērķu sasniegšanu; • līdz ar klasiskajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem ēkās131 līdz 2030. gadam nepieciešams ieviest arī citus energoefektivitāti un energotaupību veicinošus pasākumus, tai skaitā, elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu infrastruktūras izveidi132, individuālās siltumenerģijas uzskaites/sadales tehnoloģiju ieviešanu133, ēku automatizācijas un vadības sistēmu uzstādīšanu134, ekodizaina prasībām atbilstošu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu135, un citus pasākumus, ko nosaka dažādas ES Direktīvu un Regulu prasības. Šo pasākumu īstenošanai jāparedz un jāpilnveido gan normatīvais regulējums136, gan dažādi atbalsta instrumenti; • Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu "Par rīcības plānu pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā", kas 2020. gada 13. augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē137. Minētais rīkojuma projekts satur vairākus rīcības plāna pasākumus. Kā pasākumi, kas būtu attiecināmi uz ēku energoefektivitātes veicināšanu minami: 1) Veicināt finanšu pieejamību ēku atjaunošanai un labiekārtojuma pilnveidošanai. Kā veicamā rīcība plānota - sagatavota atbalsta programma finanšu instrumenta veidā ieguldījumiem mājokļu tehniskā stāvokļa (t.sk. ēku drošuma) un labiekārtojuma (t.sk. liftu modernizācijai vai nomaiņai) uzlabošanai.) 2) Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja institūta ieviešana. Kā veicamā rīcība minama - sagatavoti un iesniegti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, ieviešot dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja institūtu, paredzot tā kompetences, pienākumus, atbildību. Ņemot vērā, ka sabiedrisko ēku atjaunošanas izmaksas ir augstākas nekā privātajā sektorā un ir sarežģītāka ēku kompleksa saimnieciskā sakārtošana, jo esošo programmu atbalstāmo darbību koncentrācija pamatā vērsta ēku energoefektivitātes uzlabošanai, un nozaru iekšienē ir grūti atrast finansējumu neattiecināmo izmaksu segšanai, nepieciešams līdzsvarot energoefektivitāti ar integrētu atjaunošanu. 3.2. Prognozes un mērķi 2040. gadam Līdz šim, Latvijā ēku atjaunošanai lielākie finanšu līdzekļi tieši energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu ēku segmentā nākuši no Eiropas fondu līdzekļiem. Vienlaikus norādāms, ka arī šis finansējums var būt visai mainīgs, tāpat arī grantu piešķiršana nevar kalpot kā vienīgais ilgtermiņa risinājums, līdz ar to nepieciešams ņemt vērā līdz šim esošos finansējuma modeļus un gūto pieredzi, lai balstoties uz tiem spētu piedāvāt efektīvāko un visām iesaistītajām pusēm atbilstošāko risinājumu. Raugoties no iezīmētā finansējuma deficīta viedokļa ēku atjaunošanas sektorā, ir svarīgi uzsvērt, ka šādu nepieciešamā finansējuma apmēru nav iespējams nosegt tikai izmantojot publiskos resursus. Līdz ar to būtiska loma izvirzīto mērķu sasniegšanai ir publiskā un privātā sektora partnerība, tāpat jau iezīmētais ESKO pakalpojuma modelis, kā arī vēl aktīvāk iesaistot un veicinot sadarbību ar kredītiestādēm Latvijā. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Prognozējot atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaitu laika posmā no 2030. līdz 2040. gadam, norādāms, ka atjaunoto ēku skaitam būtu jāpalielinās, ņemot vērā, ka sabiedrība arvien aktīvāk iesaistās ēku atjaunošanas procesos un izrāda lielāku vēlmi dzīvot energoefektīvos mājokļos. Vienlaikus norādāms, ka līdzīgi kā prognozei uz 2030. gadu, jāņem vērā, ka gadījumā, ja laikus netiks risināti Stratēģijā identificētie šķēršļi, straujš kāpums atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaita ziņā nav gaidāms Līdzīgi kā tas ir noteikts virzībā uz mērķi līdz 2030. gadam, atjaunojot 30% no daudzdzīvokļu ēkām, virzībā uz mērķi līdz 2040. gadam, nepieciešams atjaunot vēl 30% no daudzdzīvokļu ēkām, līdz ar to, kopumā jāatjauno 8100 daudzdzīvokļu ēkas. Ja ņem vērā attiecību uz potenciāli ieinteresēto māju īpašniekiem, kas ir gatavi īstenot energoefektivitātes pasākumus, ir nepieciešams atjaunot 4 860 daudzdzīvokļu ēkas. Līdz ar to 4860 daudzdzīvokļu ēkas ir nosakāms kā primārais mērķis ne tikai 2030., bet arī 2040. gada perspektīvā. Valsts ēkas Kā jau norādīts iepriekš, uz 2030. gadu Latvijas mērķis ir turpināt ikgadēju 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanu. Šāds mērķis būtu turpināms arī 2040. gada perspektīvā. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka raugoties 2050. gada perspektīvā šāds 3% atjaunošanas temps nebūs pietiekams, līdz ar to ir nepieciešams paralēls risinājums, kā veicināt valsts ēku atjaunošanu. Līdzīgi kā pašvaldību ēkām, arī valsts ēkās būtu jāiesaistās ESKO pakalpojumam. Publiskais sektors neizmanto šos pakalpojumus, kas citās valstīs ir būtiskākais mehānisms, kā atbalstīt ESKO tirgus attīstību un ar šo konceptu iepazīstināt sabiedrību rādot pozitīvu priekšzīmi un radot uzticamību pakalpojumam. Vienlaikus būtu nepieciešams apsvērt nepieciešamību izveidot finanšu instrumentus tieši ESKO atbalstam, tādējādi padarot šo pakalpojumu pēc iespējas efektīvāku. Valsts ēku atjaunošanā lielāka uzmanība būtu vēršama tieši uz izmaksu efektivitāti. Kā redzams, līdz 2020. gadam joprojām kā identificētie šķēršļi minami, piemēram, tādi kā ēku prioritāšu pakāpju noformēšana. Līdz ar to, arī valsts ēku segmentā nepieciešams vairāk koncentrēties uz šķēršļiem, kas identificēti līdz šim, jo neskatoties pat uz pieejamo finansējumu valsts ēku atjaunošanas process norit samērā lēnu. Pašvaldību ēkas Pašvaldību ēku atjaunošanai nākotnē būtu nepieciešams vairāk piesaistīt un attīstīt ESKO pakalpojumus. Kā jau minēts iepriekš, pagaidām Latvijai nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa līgumus, kas ilgāki par 5 gadiem. Sakārtojot normatīvo regulējumu, ESKO iesaiste kļūs nozīmīga arī pašvaldību ēku atjaunošanas sektorā. Privātmājas Latvijā nav pieejama statistika par to, cik daudz un kāda veida ēku atjaunošanas darbus veic sabiedrība privātmāju segmentā. Daļēji tas ir izskaidrojams arī ar ēnu ekonomiku, algojot darbaspēku veicamajiem darbiem. Vienlaikus norādāms, ka, ja tiktu pārskatītas iniciatīvas attiecībā uz fiskālajiem instrumentiem un to piemērošanu ēku atjaunošanā, tad tieši privātmāju sektorā būtu vērojama pozitīva tendence attiecībā uz ēku atjaunošanas darbu pieaugumu. Savukārt, lai nodrošinātu emisiju samazinājumu, ņemot vērā lielo viendzīvokļa ēku - privātmāju skaitu, būtu jāveicina tādu kurināmo izmantošana, kas rada pēc iespējas mazāk SEG emisiju. 3.2.1. Iespējamie atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai Iespējamie finanšu instrumenti virzoties uz klimatneitralitāti No finansējuma saņēmēja viedokļa tradicionālie granti, kad publiskais finansējums tiek novirzīts kādai programmai vai projektam ir pievilcīgas, taču tādā veidā daļa publiskā kapitāla tiek izņemta no apgrozības. Nākotnē vairāk jāorientējas uz dažādiem "draudzīgiem" aizdevumu veidiem kombinācijā ar saprātīgu grantu. Piemēram, tā vietā, lai turpinātu izsniegt lielus grantus, varētu izsniegt aizdevums 100% apmērā no summas, kas nepieciešama būvniecības un uzraudzības izmaksām. Šāds aizdevums būtu ar zemām procentu likmēm, tādējādi labvēlīgāks iedzīvotājiem. Lai tiektos uz augstu ēku energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu būtu nepieciešams noteikt konkrētus energoefektivitātes rādītājus, kurus sasniedzot, būtu iespēja saņemt arī grantu, līdz ar to, sabiedrība tomēr tiktu motivēta veikt kvalitatīvu ēku atjaunošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka, saskaņā ar ES praksi, daudzdzīvokļu māju renovācija bez subsīdijas neatmaksājas, t.i. atmaksāšanās periods ir 20 gadi un vairāk. EM ieskatā, daļa no tajā skaitā Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam138 iekļautajiem finanšu instrumentiem, varētu būtu pamats vienotas rīcībpolitikas SEG emisiju ierobežošanai noteikšanai. Līdz ar to kā piemēri būtu minami: • veidojot nacionālu energoefektivitātes fondu, kas nodrošinās ilgtermiņa aizdevumus ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu apdrošināšanu pret aizdevuma saistību nepildīšanu, vai piedāvājot noteiktu atlaidi kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas ietaupījums, vai arī sniedzot bezprocentu aizdevumus maznodrošinātām mājsaimniecībām. Kā tika minēts jau iepriekš, ar mērķi atbalstīt iniciatīvas energoefektivitātes jomā ALTUM izveidojis valsts energoefektivitātes fondu. Fonds veidojas no energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu iemaksām, energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem, kā arī citiem finanšu avotiem. Līdz ar to, Latvijai būtu nepieciešams turpināt attīstīt šāda fonda darbību. • potenciāli efektīvs veids privāto investīciju piesaistei varētu būt jauktais finanšu instruments (blending financial instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma daļu kombinācijā ar ES un nacionāliem finanšu avotiem; • tāpat varētu izmantot rotācijas fondu principu, kas gūst aizvien lielāku popularitāti energoefektivitātes projektu finansēšanā. Aizdevumi un rotācijas fondi nodrošina publiskā kapitāla atgriešanos atpakaļ apritē, kā rezultātā ir iespēja finansēt jaunus projektus. Līdz ar to tiks veicināta inovatīvu finanšu inženierijas instrumentu izveide; • sekmīgai un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai jāturpina mērķtiecīgi attīstīt publiskā un privātā sektora partnerība ilgtermiņa sadarbībā apvienojot un kopīgi izmantojot tiem pieejamos resursus - īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi, dalot arī ar publiskā un privātā sektora partnerības īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. • publiskajam sektoram strādājot pie finanšu instrumentu budžeta plānošanas, plānotās aktivitātes cieši jāsasaista ar SEG emisiju uzskaiti. Stratēģijas pilnvērtīgai izstrādei trūkst ticami, reāli apkopoti dati attiecībā uz SEG emisiju un enerģijas ietaupījumiem. Līdz ar šādas uzskaites ieviešanu būtu iespējams vieglāk plānot nepieciešamos ietaupījumu apjomus dažādu ēku sektorā • arī "zaļo" obligāciju turpmāka attīstīšanai ir būtiska loma cīņai ar klimata pārmaiņām, jo caur tām iespējams piesaistīt finansējumu vai refinansēt projektus, kas sniedz ieguldījumu cīņai ar klimata pārmaiņām. Investoriem arvien svarīgāk kļūst tas, kā tiek izmantoti no obligācijām iegūtie finanšu līdzekļi un "zaļās" obligācijas ir veids, kā veikt ilgtspējīgas investīcijas. Tāpat būtu nepieciešams izveidot finanšu atbalsta mehānismu zemu ienākumu dzīvokļu īpašniekiem, kuri piedalās daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektos. Lielā mērā tieši sabiedrības daļa ar zemāku ienākumu līmeni (t.sk. arī pensijas vecuma cilvēki) atturas no labvēlīga balsojuma par energoefektivitātes darbu veikšanu ēkā, jo nejūtas finansiāli pasargāti ņemot vērā, ka šādi ēku atjaunošanas darbi var radīt papildus finansiālus apgrūtinājumus. Šo jautājumu daļēji arī varētu risināt ar turpmāk piedāvātajiem iespējamiem fiskālajiem instrumentiem. Iespējamie fiskālie instrumenti mērķu sasniegšanai Ēku atjaunošana ir panākama ne tikai ieguldot publiskos līdzekļus, kritiski svarīgi ir nodrošināt un veicināt īpašnieku izpratni un pienākumu īstenošanu attiecībā uz īpašuma uzturēšanu. Iedzīvotāju zemie ienākumi kavē savlaicīgus ieguldījumus ēku uzturēšanā un atjaunošanā, tāpēc nepieciešami izsvērti instrumenti, kas kāpina īpašnieku iesaisti atbilstošā ēku uzturēšanā. Ekonomikas ministrija piedāvā izvērtēt piemērotākos atbalsta instrumentus, veicinot īpašnieku ieguldījumus savlaicīgā mājokļu uzturēšanā, vienlaikus nodokļu atvieglojumi varētu tikt virzīti tikai pēc izvērtējuma veikšanas, vēlams nākamo Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu procesa ietvarā. Ēku siltināšana paaugstina dzīvojamās mājas un dzīvokļu tirgus vērtību, tomēr, ņemot vērā, ka īpašnieki, lai īstenotu siltināšanu uzņemas ilgtermiņa finansiālās saistības, ir nepieciešami papildu veicināšanas pasākumi, kas novērstu to, ka īpašniekiem ir divkāršs slogs - ēku siltināšanas finansiālās saistības un pieaugoši nodokļu maksājumi, papildus regulārajiem maksājumiem. Jāņem vērā, ka 2020.gadā publicētajā OECD pētījumā par Mājokļu pieejamību Latvijā139 norādīts, ka daudzām mājsaimniecībām Latvijā nav iespējams pārcelties uz kvalitatīvu mājokli tam netērējot vairāk kā 30% no ienākumiem. Kā tas ir aprakstīts jau iepriekš Stratēģijā 2.2. apakšnodaļā "Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai" pašvaldībām ir no likuma izrietošs deleģējums savos ieskatos paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Ekonomikas ministrijas ieskatā, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošana energoefektīvām ēkām, var kalpot par vienu no instrumentiem ēku atjaunošanas un energoefektivitātes mērķus sasniegšanai. Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt efektīvākos un ekonomiski pamatotākos risinājumus nodokļu stimuliem (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, u.c.), kas veicinātu privātos ieguldījumus savlaicīgā ēku uzturēšanā, to energoefektivitātē. Norādāms, ka lielāka apjoma un mēroga ēku atjaunošanas darbi absolūtā vairākumā gadījumu tiek kreditēti, vienlaikus Latvijā ir neproporcionāli daudz tādu mājsaimniecību, kas pieder personām ar zemiem ienākumiem. Personas ar zemu ienākumu līmeni ir grūtības veikt apjomīgus atjaunošanas darbus, vai uzņemties kredītsaistības, līdz ar to process ir pakāpenisks, piemēram, atsevišķi nomainot logus, nākamajā periodā nosiltinotpagrabu vai jumtu u.tml. Vienlaikus jāatzīst, ka ēku atjaunošanas darbos ir liels ēnu ekonomikas apjoms, kas neveicina arī nodokļu ieņēmumus. Saskaņā ar pētījuma "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015 - 2019" rezultātiem, būvniecības nozarē ir viens no lielākajiem ēnu ekonomikas apjomiem Latvijā, 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē bija 40%, bet 2019. gadā tas bija krities līdz 30,7%, piecu gadu laikā sarūkot par 9,3%. Tomēr ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē joprojām ir salīdzinoši liels. Lai īstenotu nodokļu atvieglojumus, Ekonomikas ministrijai ir jāizvērtē un jārod risinājumi attiecībā gan uz: • priekšlikumu fiskālo ietekmi attiecībā uz valsts un pašvaldību budžetu; • nodokļu izmaiņu administrēšanas efektivitāte, kontroles mehānisms, administratīvais slogs gan administrēšanas iestādei, gan piemērotājiem. Papildus esošā dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošanai, nepieciešams atbalsts, lai veicinātu jauna dzīvojamā fonda izbūvi, lai aizvietotu novecojušo dzīvojamo fondu. Kā veicinošs instruments ieguldījumiem jaunā nekustamā īpašumā, varētu būt arī nodevas samazināšana par īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā no nekustamā īpašuma vērtības vai darījuma summas, ar mērķi mazināt izmaksas nekustamā īpašuma iegādei Latvijā. Šobrīd identificētās problēmas, ņemot vērā pašreizējo regulējumu: - izvairās no nodevas nomaksas, norādot zemāku nekustamā īpašuma darījuma summu; - lai izvairītos no nodevas nomaksas komersanti nekustamo īpašumu iegādi aizstāj ar komersanta iegādi, kur aktīvos ir nekustamais īpašums; - sadārdzina investīcijas, mazina iedzīvotāju mobilitāti un mājokļu pieejamību. Šobrīd Zemesgrāmatas reģistrācijas nodeva ir 2-6 %, kas ir liels izaicinājums, aplūkojot šo jautājumu gan no valsts konkurētspējas viedokļa ar kaimiņvalstīm, gan no nodevas apmēra kā tāda. Vienlaikus norādāms, ka, paredzot šādu nodevu samazināšanu, būtu vērtējama iespējamā negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka valsts nodevas apmēra samazinājums radītu nodevu ieņēmumu samazinājumu valsts pamatbudžetā. Pieejamu un pārredzamu konsultāciju rīku izveidošana Neskatoties uz to, ka sabiedrība aktīvi tiek informēta par iespējām un ieguvumiem attiecībā uz ēku atjaunošanu, norādāms, ka informācijas apjoms par šādām iespējām ir dažāds un nav vienuviet sastopams. Bez efektīvas informācijas kampaņas nav iespējams sasniegt lielāku izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas nepieciešamību un ieguvumiem. Ir nepieciešams paaugstināt sabiedrības izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas svarīgumu; veidot labvēlīgu sabiedrisko viedokli par daudzdzīvokļu māju modernizāciju; nodrošināt detalizētas, skaidras un augstas kvalitātes informācijas pieejamību mērkauditorijai par daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmu. Centralizētas aktuālās informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu kalpot kā pamatelements informācijas apritē un energoefektivitātes uzlabošanas mērķu izpildē. Pietam, informācija būtu sniedzama gan iedzīvotājiem attiecībā uz dzīvojamo māju atjaunošanu, gan uzņēmējiem, ar iespēju pārlūkot savas nepieciešamības attiecībā uz energoefektivitātes veicināšanu. Pamatmērķis būtu šāda rīka izveidošana jau 2020. - 2030. gada periodā. Lai to realizētu, nepieciešams attīstīt sadarbību ar citām ieinteresētajām pusēm un nevalstiskajām organizācijām, lai īstenotu efektīvāku konsultēšanu un sabiedrības motivēšanu. 3.3. Prognozes un mērķi 2050. gadam Lai gan šobrīd SEG emisiju rādītāji virzībā uz nacionālajiem mērķiem ir stabili, jāņem vērā, ka Eiropas Savienības ietvaros ļoti aktīvi norit diskusijas par kopējā ES SEG emisiju mērķa 2030.gadam paaugstināšanu un, ja tiks paaugstināti klimata mērķi ES līmenī, būs nepieciešams paaugstināt arī nacionālā līmeņa mērķus Valsts pašreizējās politikas rezultāti ēku energoefektivitātes veicināšanai, kā arī dzīvojamo, nedzīvojamo, tajā skaitā, ražošanas un publisko ēku atjaunošanas aktivitāšu ietvaros, kurās daļā joprojām notiek projektu iesniegšanas process, vai aktīvs būvniecības process rezultāti un patiesie ieguvumi (emisiju un siltumenerģijas samazinājums) ir sagaidāmi tikai turpmāko gadu periodā, tādējādi prognozējams, ka tendences attiecībā uz mājsaimniecības sektorā patērēto siltumenerģijas daudzumu un SEG emisiju apjomu samazinājumu būs pozitīvas. Kā tas tiek pausts arī Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam140, tad vienotas rīcībpolitikas izstrādei, kā vienoti mērķi 2050. gadā būtu: • Visu jaunu ēku būvniecība atbilst nulles enerģijas patēriņa ēku prasībām. Ir radīta iedzīvotāju izpratne par nulles enerģijas patēriņa ēku priekšrocībām gan enerģijas taupīšanas, gan labvēlīga iekštelpu mikroklimata nodrošināšanā. Jaunu ēku būvniecībā tiek piemērotas stingras energoefektivitātes prasības. Līdz 2050. gadam ir nodrošināts, ka visas jaunās ēkas tiek būvētas kā nulles enerģijas patēriņa ēkas. Nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībā uzmanība ir pievērsta arī plānošanai attiecībā uz ēku novietojumu, izmantotajiem materiāliem un ēkas iekšējiem inženiertīkliem. • Visu ēku atjaunošana un pārbūve atbilst nulles enerģijas patēriņa vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku prasībām. Emisiju samazināšana nav iedomājama bez uzlabojumiem esošo ēku energoefektivitātē, reizē arī saglabājot vēsturiskās vērtības. Ēku atjaunošana un pārbūve tiek veikta kvalitatīvi, izmantojot ilgtspējīgus materiālus un efektīvas tehnoloģijas un metodes. Visas esošās ēkas ir atjaunotas vai pārbūvētas atbilstoši energoefektivitātes standartiem. Tā kā viens no lielākajiem līdzšinējiem izaicinājumiem visaptverošai ēku atjaunošanai, ir finansējuma ierobežotība, ir rasti papildus finanšu instrumenti. 18. tabula *Tabulā emisiju apjoms rēķināts kilotonnās (kt) ēku enerģijas patēriņš radītais SEG emisiju apjoms 1990 2017 1990 2017 TJ GWh TJ GWh *kt CO2 ekv *kt CO2 ekv 1A1 - izmantotā siltumenerģija 51 339,00 14 169,56 22 030,12 6 080,31 3 555,01 1 250,46 1A4 - izmantotais kurināmais - pakalpojumu, mājsaimniecības un citos sektoros 102 091,96 28 177,38 47 916,56 13 224,97 5 794,15 1 514,65 153 430,96 42 346,94 69 946,68 19 305,28 9 349,16 2 765,12 1990/2017 -54,41% -70,42% Kā redzams no 18. tabulā norādītā, tad SEG emisiju samazinājums tikai ēkās salīdzinājumā ar 1990. gadu jau šobrīd sastāda aptuveni 70%. SEG emisiju apjoms patērētajai siltumenerģijai ir rēķināts ņemot vērā vidējo siltumenerģijas SEG emisijas faktoru 1990. un 2017.gadā, bet kurināmā patēriņam - ņemot vērā katra konkrētā kurināmā emisiju faktorus. Vienlaikus norādāms, ka esošie dati ir aptuveni, jo 1990. gada SEG emisiju faktors nav pilnīgi precīzs. Ēku sektorā līdz 2050. gadam nepieciešams sasniegt - 1 869 kt CO2 ekv. (1 869 000 tonnas). Līdz ar to, gada ietaupījums ēku sektorā jāpalielina vēl par 896 kt CO2 ekv. (896 000 tonnas), lai kopējais ietaupījuma apjoms sasniegtu vismaz 80%. Prognozējamais SEG emisiju gada samazinājums pašvaldību, valsts un daudzdzīvokļu ēku sektorā kopumā varētu veidot aptuveni 111.9 kt CO2 ekv. (111 933 tonnas)141, kas ir aptuveni viena astotā daļa no nepieciešamā samazināmā apjoma 2050. gada perspektīvā. Lai atainotu objektīvu situācijas izvērtējamu ir būtiski uzsvērt: • aprēķins ir balstīts uz situāciju, kurā pamatā tiek izmantoti tikai ES struktūrfondu finanšu līdzekļi kombinācijā ar valsts piešķirto finansējumu. Līdz ar to, sekmējot stratēģijā iezīmēto atbalsta mehānismu attīstību un realizēšanu, kā arī novēršot identificētos šķēršļus, ir iespējams panākt krietni lielāku finanšu līdzekļu piesaisti, finanšu instrumentu izveidi; • aprēķinā nav iekļauts potenciālais ietaupījums no rūpnieciskās ražošanas ēkām (kurām viennozīmīgi ir liels ieguldījums kopējo SEG emisiju samazināšanā), jo lielāko daļu no šādu uzņēmumu enerģijas patēriņa veido tieši ražošanas procesu enerģijas patēriņš, līdz ar to, lielākoties ieguldījumi tiek veikti tieši šo procesu energoefektivitātes paaugstināšanai, nevis ēkās; • aprēķinā nav iekļautas privātmājas. Stratēģijā jau aprakstīts, ka atbalsts privātmāju atjaunošanai ir paredzēts uzsākt tikai ar 2020. gadu, līdz ar to pirmie objektīvie rezultāti vēl ir tikai gaidāmi. Vienlaikus norādāms, ka skaita ziņā privātmājas sastāda ievērojamu pārsvaru, līdz ar to, veicinot ieguldījumu virzīšanu arī privātmāju sektorā, būtu iespēja panākt ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu un emisiju samazinājumu. 1. pielikums Atbilstoši Direktīvas 2.a panta 6. punktam, savas ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas pielikumā katra dalībvalsts pievieno sīkāku informāciju par savas visnesenākās ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas īstenošanu, tostarp par plānoto politiku un darbībām. Turpmākajā tekstā ir sniegta informācija par iepriekšējā stratēģijā noteiktajiem aktuālajiem mērķiem142: Aktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir: 1) finansējuma pieejamība ekonomiski pamatotiem projektiem visā Latvijas teritorijā, t.sk. reģionos; Kā jau stratēģijā tika aplūkots, tad 4.2.1.1.pasākuma ietvaros, bija iespēja veikt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas Latvijā sastāda platības ziņā lielāko daļu no visām dzīvojamām mājām, atjaunošanu. 4.2.2.1. pasākuma ietvaros bija iespēja saņemt līdz pat 50% apmērā lielu grantu. Kopš 4.2.1.1. pasākuma uzsākšanas 2016. gada rudenī no visas Latvijas ir iesniegts 821 projektu pieteikums par provizorisko summu 375 000 000 EUR. Līdz ar to ir rezervēti visi 4.2.1.1. grantiem paredzētie līdzekļi, un no šā gada 11. janvāra jaunus pieteikumus dalībai programmā Attīstības finanšu institūcija ALTUM nepieņem.143 2) kvalitatīva projektu vadība un uzraudzība; un 3) aktivitāšu uzraudzības fokusēšana uz rezultātu, tai skaitā enerģijas ietaupījumu, sasniegšanu; MK noteikumi Nr. 160" Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi" tiek papildināti ar 41.1 punktu, kas nosaka, ka, ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošina energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs, tas nodrošina, ka būvkomersants, autoruzraugs, būvuzraugs un citi piegādātāji, kas veiks energoefektivitātes projekta īstenošanu atbilst ALTUM norādījumiem. Šī norma paredz, ka ALTUM pārliecināsies par visu projekta īstenošanā iesaistīto pušu atbilstību labākajai praksei atbilstoši esošajai piegādātāju pārbaudes kārtībai 4.2.1.1. pasākuma ietvaros ALTUM izvērtēs būvkomersantu un piedāvājuma atbilstību tehniskajai dokumentācijai, kā arī veiks projekta uzraudzību, t.sk. pēc objekta pabeigšanas, lai pārliecinātos par veikto darbu atbilstību apstiprinātajam projektam. 4) augstas energoefektivitātes un kvalitatīvas būvniecības sasniegšana; Par augstas energoefektivitātes sasniegšanu liecina abi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. 3.4.4.1. aktivitātes "Dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros, kas tika aizsākta 2009. gadā ir pabeigta 741 energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošana. Pabeigto projektu ietvaros sasniegts siltumenerģijas ietaupījums ir 30-60% no iepriekš patērētā siltumenerģijas apjoma. Savukārt, 4.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja aplūko jau pabeigto projektu siltumenerģijas patēriņu, tad tie uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu - ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā.144 Līdz ar to, abu aktivitāšu ietvaros kopā, vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums ir aptuveni 60%. Tāpat iepriekšējā stratēģijā noteikts, ka, lai nodrošināto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir jāīsteno tādi pasākumi, kā piemēram: 1) ESKO tirgus veicināšana; Norādām, ka aktuālās stratēģijas 4. nodaļā ir aprakstīts un atrodama informācija par pasākumiem, kas tendētas tieši uz ESKO tirgu un tā veicināšanu. 2) Nepieciešams turpināt izglītot potenciālos projektu iesniedzējus un projektu īstenotājus informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros; Norādām, ka informatīvās kampaņas tiek vērstas ne tikai uz projektu iesniedzējiem, bet, ņemot vērā veiktās aktivitātes ēku atjaunošanā, šobrīd tiek organizēti pasākumi Latvijas pilsētās, kurās tiek aplūkotas tādas tēmas kā - "Ēkas dzīve pēc atjaunošanas", "Būtiskākās kļūdas un ieteikumi ēku atjaunošanā".145 Tāpat ir bijuši daudz semināri, kuros notikušas diskusijas par aktuālajiem jautājumiem ēku energoefektivitātes jomā. Pārskatus par 2017-2019. gadam iespējams aplūkot EM tīmekļa vietnē.146 Iepriekšējā stratēģijā, kā viens no papildus veicamajiem pasākumiem, lai veicinātu ēku energoefektivitāti, ir noteikts, ka būtu regulāri jāpārskata minimālās ēku energoefektivitātes prasības (ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un ēku inženiertehniskajām sistēmām). Informējam, ka ir veiktas ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasību izmaiņas, kas stājās spēkā ar 2020. gada 1. janvāri147 un aizstāj Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". Ir pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunošanām un pārbūvēm no 2021. gada, jo: 1) Direktīva 2010/31/ES paredzējusi, ka valsts veicina, lai ēkas atjaunojot padarītu par gandrīz nulles enerģijas ēkām; 2) Līdz 2050.gadam jāsasniedz ēku dekarbonizācijas mērķi. 2. pielikums Katra dalībvalsts pirms savas ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas iesniegšanas Komisijai par to rīko publisko apspriešanu. Katra dalībvalsts savai ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijai pielikumā pievieno savas publiskās apspriešanas rezultātu kopsavilkumu. Tā kā publiskās apspriešanas var uzlabot rīcībpolitikas rezultātus, ir noteikts, ka tā ir obligāta, bet katrai dalībvalstij ir paredzēta iespēja noteikt savu apspriešanas formātu. Ekonomikas ministrija Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju ievietoja Ekonomikas ministrijas mājaslapā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Ņemot vērā zemo sabiedrības aktivitāti, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija tika virzīta izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Līdz ar to, par Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju tika saņemti viedokļi no Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Valsts kontroles. Tā pat viedokli izteica biedrība "Reģionālo attīstības centru apvienība", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas lielo pilsētu asociācija, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, Finanšu nozares asociācija. Pamatā tika ņemti vērā visu oficiālo atzinumu sniedzēju paustie viedokļi, vienlaikus izceļams, piemēram, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ieteikumi. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ieskatā, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā būtu nepieciešams iekļaut sadaļu ar AER, t.sk., ģeotermālās un solārās enerģijas izmantošanas perspektīvu ēku renovācijas procesā. Asociācija norāda uz to, ka Latvijā ir lieli ģeotermālās enerģijas resursi, kurus var izmantot renovācijas procesā. Ģeotermiskā apkure daudzdzīvokļu ēkā ļauj ne tikai izmantot ģeotermisko enerģiju, bet arī pārveidot to gaisa dzesēšanas iekārtā, izmantojot pasīvās dzesēšanas tehnoloģiju. Seklā ģeotermālā enerģija ir siltuma ražošanas metode, ko plaši izmanto daudzās pasaules valstīs, un pēdējā desmitgadē tā ir ieviesta Lietuvā. Šajā siltuma ražošanas metodē izmanto apsildāmu grunti un seklu spiedienūdeni, akumulējot tajos uzkrāto siltumu ar siltumsūkņu palīdzību. Siltumsūkņu tehnoloģija daudzās valstīs ir labi pierādījusies kā uzticama, rentabla un videi draudzīga alternatīva parastajām apkures sistēmām. Mūsdienās Eiropā ik gadu tiek uzstādīti vairāk nekā 750 000 sistēmu, un kopš 2005. gada ir izvietoti aptuveni 4,5 miljoni sistēmu. Tāpat ir iespējams uzstādīt uz daudzdzīvokļu māju jumta vai sienām saules paneļus, kas absorbē un novirza saules siltumu katrā ūdens sagatavošanas sistēmā. Papildus saules paneļiem ūdens sildīšanai, saules baterijas var izmantot arī elektrības ražošanai. Tāpat minētā asociācija attiecībā uz iespējamo finanšu instrumentu attīstīšanu norāda, ka Latvijā ir iespējams izveidot inovatīvu finanšu inženierijas instrumentu, piemēram, piesaistīto līdzekļu fondu un citus modeļus sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām ar mērķi piesaistīt vairāk finanšu resursus daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Šādi fondi darbojas Lietuvā, kā arī Polijas pašvaldībās un citur. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ieskatā, būtu nepieciešams noteikt 4 dažāda veida renovācijas formas: - "kvartālu" renovāciju, kas ietvertu ne tikai daudzdzīvokļu māju renovāciju, bet arī apkārtējās vides sakārtošanu, piemēram, "zaļo zonu", autostāvvietu, bērnu rotaļu laukumu u.tml. rekonstrukciju un izveidi. Veicot kvartāla renovāciju, būvniecības izmaksas būs mazākas, nekā renovējot pa atsevišķai mājai/objektam, turklāt iespēja, ka renovējot māju tiks sakārtota arī apkārtējā vide, būs papildus motivējošs faktors iedzīvotājiem; - "zaļā" renovācija - ar AER izmantošanu (seklie ģeotermālie, saules paneļi/baterijas, zemes avota siltumsūknis kopā ar saules paneļiem u.c. inovatīvi tehniskie risinājumi); - "lielā renovācija" - tiek veikta pilna ēkas atjaunošana; - "mazā renovācija" - balstās uz principu, ka tiek veikti tikai visefektīvākie renovācija pasākumi, kuriem ir visātrākā atmaksāšanās (piemēram, Lietuvā tiek piešķirta 30% subsīdija tikai par dzīvokļa apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu modernizāciju). Tādējādi iedzīvotājiem tiktu sniegtas alternatīvas, kādu renovācijas formu izvēlēties, kā arī valstiskā līmenī tiktu fiksēti renovācijas stratēģiskie virzieni. 1 VZD sniegtā informācija 2 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par Latviju 3 Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-29-2019-INIT/lv/pdf. 4 "СНиП II-3-79 Строительная теплотехника" (celtniecības siltumtehnika), СНиП II-3-79 2. Теплоустойчивость ограждающих конструкций (2. daļa - Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika). 5 Valsts zemes dienesta sniegtie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati uz 2019.gada 1. janvāri. 6 Būvniecības informācijas sistēmas Ēku energosertifikātu reģistra apkopojums uz 2019.gada 5. septembri. 7 Pieejams: https://bvkb.gov.lv/lv/content/videjais-energoefektivitates-raditajs. 8 Ziņojums par izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantu. Pieejams:https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/gandriz_nulles_energijas_ekas/. 9 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307966. 10 A. Jakovičs, S. Gendelis, H. Truemmann. Analysis of heat losses from typical buildings in Riga. International scientific colloquium 'Modeling for saving resources' - Riga, 2001, pp 190-197. 11 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9. apakšpunktā minētie ēku veidi) 12 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm. Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem 13 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām 14 Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam pieejams tiešsaistē: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308. 15 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/309453-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-003-19-buvklimatologija. 16 Pieejams:https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/gandriz_nulles_energijas_ekas/. 17 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/310544-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-1-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-efektivu-energoresursu-izmantosanu. 18 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/jaunumi/nosledzas-pieteikumu-pienemsana-daudzdzivoklu-maju-atjaunosanas-projektiem. 19 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/281323-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu. 20 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/311511-grozijumi-ministru-kabineta-2016-gada-15-marta-noteikumos-nr-160-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska... 21 Pieejams:http://likumi.lv/ta/id/284333-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu. 22 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/296336-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu 23 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam. 24 Pieejams: https://m.likumi.lv/doc.php?id=312246. 25 Pieejams:https://www.liepaja.lv/energo-projekti/atbalsts-dzivoklu-eku-energoefektivitatei/. 26 Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019H0786&from=PT 27 Pieejams:https://likumi.lv/doc.php?id=193573. 28 Pieejams:https://likumi.lv/doc.php?id=218831. 29 Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2019-08-20&dateTo=2020-08-19&text=dz%C4%ABvojam%C4%81+fonda+tehnisk%C4%81&org=0&area=0&type=0 30 Pieejams:https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1TEs0CCVzp2uGBdXTVCvmnbtrt54&ie=UTF8&oe=UTF8&dg=feature&msa=0&ll=56.89454067366063%2C24.35682040000006&z=8 31 Pieejams: http://www.energoefektivakaeka.lv/index.php/home/konkursa-kandidati-2020 32 Pieejams:https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/energoefektivitates-centru/par-centru/. 33 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/valsts-energoefektivitates-fonds/. 34 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par Latviju 35 Eurostat dati liecina, ka 2016. gadā divas piektdaļas valsts iedzīvotāju (40,5 %) Grieķijā un nedaudz vairāk kā viena piektdaļa (20,7 %) iedzīvotāju Bulgārijā mājoklim tērēja vairāk nekā 40 % no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, tādā pašā situācijā bija arī aptuveni viens no sešiem iedzīvotājiem Vācijā (15,8 %) un Dānijā (15,0 %) 36 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par Latviju, 26.lpp (eng): Ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai veicinātu labāku iekšējo mobilitāti un kvalitatīvu darbvietu pieejamību attālos reģionos. Lielais īpašnieku apdzīvotu ēku īpatsvars nozīmē, ka cilvēkiem, kuri vēlas pārcelties uz darbu ārpus Rīgas reģiona, ir maz risinājumu. Turklāt iedzīvotāju zemā pirktspēja padara mājokļu komerciālu būvniecību dzīvotnespējīgu. Tas savukārt kavē reģionālo izaugsmi un veicina emigrāciju 37 Turpat, 29.lpp (eng): Izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu īres mājokļu trūkums ir valsts iekšējās mobilitātes galvenais kavēklis 38 Turpat, 54.lpp (eng): Ieguldījumus mājokļos kavē ilgstošs un dārgs būvniecības process, izīrētāju interešu vāja aizsardzība īres tiesību jomā un ilgtermiņa finansējuma (uz 30 gadiem vai ilgāk) trūkums projektiem ārpus Rīgas. Ieguldījumi mājokļos ārpus Rīgas ir izšķiroši svarīgi reģionālajai attīstībai, jo tie sekmē labākas nodarbinātības iespējas, veicinot lielāku darbaspēka mobilitāti valstī. Reģionālā attīstība ir arī svarīgs elements emigrācijas samazināšanā un līdz ar to iedzīvotāju skaita sarukšanas tempa palēnināšanā. 39 Pieejams: "Policy Actions for Affordable Housing in Latvia", OECD, 2020. 40 LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai". Pieejams: https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf 41 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/309453. 42 LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai". Pieejams: https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf 43 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi (2019). 44 Pieejams:https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG190.px. 45 Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedoklis attiecībā uz galvenajiem ēku atjaunošanas šķēršļiem. 46 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam. 47 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju, 32.lp. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf. 48 Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts palīdzību īres dzīvojamās mājas būvniecībai" un "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 469 "Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40460362 49 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam. 50 Pieejams: https://www.sadalestikls.lv/klientiem/skaititaji/elektribas-skaititaji/. 51 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308. 52 Pieejams:http://ekii.lv/index.php?page=vides-uzlabojums. 53 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/301192-noteikumi-par-neatkarigu-ekspertu-kompetences-novertesanu-un-profesionalas-darbibas-uzraudzibu-eku-energoefektivitates-joma. 54 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40482068&mode=mk&date=2020-05-05. 55 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/300500-emisijas-kvotu-izsolisanas-instrumenta-finanseto-projektu-atklata-konkursa-siltumnicefekta-gazu-emisiju-samazinasana-attistot. 56 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam. 57 ES valstu un to valdību vadītāji 2019. gada 12. decembrī Eiropadomes laikā vienojās par jaunu mērķi - līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Eiropadomes secinājumi pieejami tiešsaistē: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-29-2019-INIT/lv/pdf. 58 Katra dalībvalsts savu ilgtermiņa renovācijas stratēģiju iesniedz Komisijai kā daļu no tās galīgā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02010L0031-20181224 59 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 60 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027. 61 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 62 Pieejams: https://www.fi-compass.eu/sites/default/files/publications/Ex%20ante%20izvertejums.pdf 63 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40488130. 64 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489006. 65 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam. 66 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027 67 Pieejams:https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__buvn__isterm/BU060c.px/table/tableViewLayout1/ 68 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 69 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam. 70 Valsts ēku saraksta - tiek apkopoti dati par Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkām ar kopējo platību virs 250 m2 , dati par 2017.gada enerģijas patēriņiem: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/eku_energoefektivitate/no_direktivas_2012_27_es_par_energoefektivitati_izrietosas_prasibas/ 71 Centrālās valdības ēku definīcija noteikta MK 2013.gada 2.decembra rīkojumā Nr.587 "Par Koncepciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu tiesību aktos 72 Pieejams:https://bvkb.gov.lv/lv/content/valsts-eku-saraksts 73 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477072. 74 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478044. 75 Pieejams:https://www.slideshare.net/siltinam/aktulie-nosacjumi-valsts-ku-programmas-stenoanai/siltinam/aktulie-nosacjumi-valsts-ku-programmas-stenoanai. 76 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam. 77 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, slīprakstā ir atzīmēti nosakāmie indikatīvie mērķi, treknrakstā ir atzīmēti nosakāmie saistošie mērķi 78 Maksimālā prognoze, jo mērķis mainās ikgadēji. Kopējais mērķis līdz 2017.gada beigām ir 392 010 m2 79 Maksimālā prognoze 80 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam 81 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310954. 82 No Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās". 83 4.2.2.SAM "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās". 84 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487446&mode=mk&date=2020-05-19. 85 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitate/. 86 SEG inventarizācija 1990.- 2017. gadam. Pieejams: https://unfccc.int/documents/194813 87 Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf. 88 Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes dati, epm3.4 Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās, ieskaitot patēriņu lauku saimniecībās un citās ekonomiskās aktivitātēs. 89 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 90 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam. 91 "Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam". 92 Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/buj/?doc=27570. 93 Pieejams: https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=proj_19np&lang=en. 94 Aptuvenais ēku skaits, atskaitot 2014-2020. gada fondu plānošanas periodā pabeigtos projektus. 95 No kopējā ēku apjoma ir iespējams veikt izmaksu efektīvu renovāciju 70%, jo 30 % nebūs lietderīgi atjaunot). 96 Pieejams:https://www.ficompass.eu/sites/default/files/publications/Ex%20ante%20izvertejums.pdf 97 Pieejams: (skatīt anotāciju) https://likumi.lv/ta/id/315787-grozijumi-ministru-kabineta-2018-gada-20-februara-noteikumos-nr-95-noteikumi-par-valsts-palidzibu-dzivojamas-telpas-iegadei-vai... 98 Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem par ēkām, kuras tiek apkurinātas. 99 Ņemot vērā, ka 30% nav lietderīgi atjaunot. 100 Pieņēmums, kas izriet līdzīgi kā daudzdzīvokļu ēku aprēķinā. 101 Pieejams: https://bvkb.gov.lv/lv/content/valsts-eku-saraksts. 102 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam. 103 NAP2027 indikatīvais investīciju projektu kopums. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027 104 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 105 Visa veida nedzīvojamās ēkas, t.sk., garāžas, šķūņi u.tml. 106 Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem - ēkas kurās ir apkure. 107 Pieņemot, ka 10% nebūs lietderīgi atjaunot (līdz 2050. gadam). 108 Pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webAll?SearchView&Query=(Title =*%C4%ABres+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4 109 Latvijas Republikas tiesībsarga 2018.gada 28.augusta vēstule Nr.1-12/6 110 Pieejams:https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf. 111 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/297289-noteikumi-par-valsts-palidzibu-dzivojamas-telpas-iegadei-vai-buvniecibai. 112 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489660&mode=mk&date=2020-07-28 113 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitate/ 114 Pieejams: https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-un-eib-kopigi-ieguldis-energoefektivitate-latvija 115 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-un-eib-kopigi-ieguldis-energoefektivitate-latvija 116 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/pf4ee-garantijas-energoefektivitates-projektu-realizacijai/. 117 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam. (4. pielikuma. H.8. pasākums). 118 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 119 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489549&mode=mk&date=2020-07-14 120 Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=198282. 121 atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības: 1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei; 2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai; 3) likumā par gadskārtējo valsts budžetu minēto investīciju projektu īstenošanai; 4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai. 122 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 123 Pieejams:https://fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/54486-erab-nosledz-sadarbibas-ligumu-ar-labeef-fondu-eku-renovacijai-latvija. 124 Pieejams:https://sharex.lv/lv/labeef/. 125 Latvijas zinātnieki ES finansētā projektā palīdzēs veicināt padomju ēku energoefektivitāti Pieejams:http://www.db.lv/ipasums/latvijas-zinatnieki-es-finanseta-projekta-palidzes-veicinat-padomju-eku-energoefektivitati-438781?from-full. 126 Uzsākts "Horizon 2020" programmas projekts "Accelerate SUNShINE" Pieejams:http://www.bauska.lv/lv/notikumi/uzsakts-horizon-2020-programmas-projekts-accelerate-sunshine-3821 127 Pieejams:http://www.enpc-intrans.eu/language/lv/majas/projekta-informacija/. 128 Pieejams:https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/energoefektivitate/energoefektivitates_pakalpojumi/. 129 Pieejams:https://qualitee.eu/lv/news/projektu-vadibas-kvalitates-kriteriji-un-esko-iepirkuma-rokasgramata/. 130 Pieejams:http://ekodoma.lv/lv/publikacijas/energoefektivitates-pakalpojuma-ligums-publisko-eku-atjaunosanai. 131 Norobežojošo konstrukciju siltināšana, atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju uzstādīšana, inženiertehsniko sistēmu atjaunošana/pārbūve 132 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/844 ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti 1.panta 5.punkta prasībām 133 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2002 ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti 1.panta 6.punkta prasībām 134 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/844 ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti 1.panta 7.punkta prasībām 135 Atbilstoši Komisijas Regulai (ES) 2015/1189 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem prasībām 136 Atbilstoši Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam 4.pielikuma 1.6.rīcības apakšvirziena prasībām 137 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40490750. 138 Informatīvais ziņojums "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam". Pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf. 139 Pieejams: http://www.oecd.org/economy/latvia-economic-snapshot/ 140 Pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf 141 Prognozētais ietaupījums uz 2030. gadu, reizinot ar 3 (prognozei 2050. gadam). 142 Pieejams:https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf. 58.lp. 143 https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/maju-energoefektivitate/daudzdzivoklu-maju-energoefektivitate-pamatinformacija/par-programmu/ 144 Informācija uz 2019. gada decembri. 145 Pieejams:https://em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/pasakumi/ 146 Pieejams:https://em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/pasakumi/ 147 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307966.