5. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvo aktu vai to daļu atbilstību Satversmei ir personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Ja apstrīdētā norma neaizskar personas pamattiesības, tad tiesvedības turpināšana nav iespējama un atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam tiesvedība ir izbeidzama. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja, pirmkārt, personai Satversmē ir ietvertas konkrētas pamattiesības un, otrkārt, tieši apstrīdētā norma personai aizskar šīs Satversmē ietvertās pamattiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01 23. punktu). Aizskārums izpaužas kā tiesību normas tiešas vai ar tās piemērošanas aktu radītas negatīvas tiesiskas sekas attiecībā uz personas pamattiesībām. 5.1. Satversmes 105. panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu; personai, kurai pieder zeme vai cits nekustamais īpašums, ir tiesības to izmantot pēc saviem ieskatiem; ja nekustamā īpašuma īpašniekam šīs tiesības ir liegtas, viņa īpašuma tiesības tiek ierobežotas (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 11. punktu). Pieteikuma iesniedzējam ir no Satversmes 105. panta izrietošas tiesības izmantot viņam piederošo nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem. 5.2. Atbilstoši Meža likuma 8. pantam Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, bet vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Koku ciršanas noteikumu ievadā norādīts, ka to izdošanas pamats ir šī Meža likuma norma. Koku ciršanas noteikumos ir norādīti gadījumi, kad attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam koku ciršanai ārpus meža ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Citstarp atļauja nepieciešama koku ciršanai pilsētas vai ciema teritorijā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā, ja vien nav iestājies kāds no Koku ciršanas noteikumu 5. pantā minētajiem izņēmumiem. Ja pašvaldība ir saņēmusi zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu ar lūgumu izsniegt koku ciršanas atļauju, tā izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju (sk. Koku ciršanas noteikumu 12. un 13. punktu). Tātad pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koka ciršanai, ir jānovērtē un jāņem vērā apstākļu kopums, rodot saprātīgu līdzsvaru starp Satversmes 105. pantā garantētajām nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām uz īpašuma netraucētu izmantošanu un Satversmes 115. pantā garantētajām sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Pašvaldībai ir tiesības atteikt atļauju privātīpašumā augoša koka ciršanai, ja tā, izvērtējot koka ciršanas atbilstību Koku ciršanas noteikumu 13. punktā minētajiem kritērijiem, secina, ka ciršana nav pieļaujama. Līdz ar to nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums par to, ka tad, ja koks atrodas uz privātās zemes, ciršanas kārtība būtu reducējama līdz pašvaldības informēšanai un atbilstošas atlīdzības aprēķināšanai. 5.3. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas dēļ Koku ciršanas noteikumu 13. punktā minētie kritēriji esot interpretēti šauri, jo visi koki jau sākotnēji esot atzīti par aizsargājamiem un vērtīgiem. Tomēr Saistošie noteikumi tikai konkretizē Koku ciršanas noteikumu 12. un 13. punktā noteikto atļaujas izsniegšanas administratīvo procesu. Apstrīdētā norma nerada tādas jaunas tiesiskas sekas, kuras pašvaldība drīkstētu piemērot attiecībā uz personu, kas iesniegusi lūgumu par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu. Apstrīdētā norma neievieš arī jaunu priekšnoteikumu koku ciršanas atļaujas izsniegšanai. Pieteikuma iesniedzēja papildu paskaidrojumos norādītā hierarhija, atbilstoši kurai esot jāizvērtē katra koka ciršanas pamatojums, neizriet no normatīvajiem aktiem. Gadījumos, kad kokam ir piešķirts aizsargājama koka statuss, atbilstoši Koku ciršanas noteikumu 9. punktam nepieciešama arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Šāda prasība Pieteikuma iesniedzējam netika piemērota. Savukārt visos pārējos gadījumos ir ievērojami visi Koku ciršanas noteikumu 13. punktā minētie kritēriji. Arī Senāts norādījis, ka apstrīdētajā normā Jūrmalas pilsētas dome ir tikai vispārīgi uzsvērusi koku kā tādu Satversmes 115. pantā minētās vides sastāvdaļas vērtību, kuras aizsardzībai arī noteikta Meža likuma 8. pantā un Koku ciršanas noteikumos nodibinātā atļauju koku ciršanai ārpus meža kārtība (sk. Senāta 2023. gada 28. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420283519 10. punktu). Šāda vispārīga vērtības definēšana pati par sevi nenosaka priekšnoteikumus, pēc kuriem ikkatrā gadījumā būtu jāvērtē koku ciršanas pieļaujamība. Tāpat tā neatceļ pašvaldības pienākumu vērtēt konkrētos apstākļus un atbilstoši Koku ciršanas noteikumu 13. punktā noteiktajiem kritērijiem pamatot, kāpēc tā privātīpašniekam atļauj vai atsaka atļauju nocirst koku. Kā izriet no Komisijas un tiesu lēmumiem, kā arī Jūrmalas valstspilsētas domes atbildes raksta, kurā norādīts uz gadījumiem, kad Pieteikuma iesniedzējam izsniegta koku ciršanas atļauja, Komisija ir vērtējusi koku atbilstību Koku ciršanas noteikumu 13. punktā noteiktajiem kritērijiem un tiem atbilstošām Saistošajos noteikumos nostiprinātajām koku kategorijām un nav šos kritērijus paplašinājusi uz apstrīdētās normas pamata. Līdz ar to apstrīdētā norma nerada tiešas tiesiskas sekas attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēja tiesībām lietot savu īpašumu pēc saviem ieskatiem. Tādējādi apstrīdētā norma neaizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. pantā ietvertās pamattiesības un tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un Satversmes tiesas reglamenta 87. punkta 3. apakšpunktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2023-36-03 "Par Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 22. novembra saistošo noteikumu Nr. 46 "Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība" 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš