4. Article

DAĻA. PLĀNA VISPĀRĒJĀ SASKAŅOTĪBA UN IETEKME 4.1. Saskanīgums: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. 4.2. Dzimumu līdztiesība un iespēju vienlīdzība visiem: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. 4.3. Ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības stiprināšana: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. 4.4. Salīdzinājums ar investīciju atsauces vērtību: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. Finanšu ministrs A. Ašeradens 1. pielikums Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrajam papildinājumam principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA Reformu un investīciju virziens 1.1. Emisiju samazināšana transporta sektorā Reforma 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana 1.1.1.1.i. Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemeisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiemNovērtējuma 1.daļa Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļaJĀNĒPamatojums, ja novērtējums ir "NĒ"Klimata pārmaiņu mazināšana XIetekme uz SEG emisijāmProjekts ir dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta Rail Baltica neatņemama sastāvdaļa, jo staciju būvniecība ir daļa no 6.14.nodaļas projektu kategorijas. Dzelzceļa transporta infrastruktūra saskaņā ar Komisijas 2021.gada 4.jūnija Deleģēto regulu (ES) 2021/2139, ar ko nosaka tehniskās pārbaudes kritērijus, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem saimnieciskā darbība kvalificējama kā tāda, kas būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība nerada būtisku kaitējumu nevienam no citiem vides mērķiem. Tā kā darbība ir tieši saistīta un nepieciešama Rail Baltica projektam, tā sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2139, jo infrastruktūra un iekārtas ir paredzētas ilgtspējīgai mobilitātei un pasažieru pārvietošanai no citiem transporta veidiem. uz elektrificētu dzelzceļu. Visa dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta klimata noturība ir veikta saskaņā ar Eiropas Komisijas "Tehniskās vadlīnijas par infrastruktūras klimata pārliecību periodā 2021-2027" (2021/C 373/01) un pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) Projekta oglekļa pēdas metodoloģiju, pārbaudot, ka t.sk. ieguvumus rada inducēta modālā maiņa, ceļu satiksmes un gaisa satiksmes samazināšanās, un tas veicina emisiju mērķu sasniegšanu, ietaupot 153 541 tCO2e 2030. gadā un 445 581 tCO2e 2050. gadā. Emisiju aprēķinos ir iekļauti Rail Baltica projekta avoti (visi tvērumi), arī no stacijām. Savukārt 40% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi attiecas uz Investīcijas 1.1.1.1.i.1.saistītā pasākuma ietvaros īstenojamo Rīgas Centrālās stacijas projektu (par kopējo AF finansējumu 114 627 980 euro apmērā), kurš atbilst intervences laukam 078 Multimodāls transports (TEN-T). • Pasākuma ietvaros tiks veikti dzelzceļa transporta sistēmas uzlabojumi. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi ietver dzelzceļa tīkla elektrifikācijas sistēmas uzlabošanu, iespējojot migrāciju no 3 kV sistēmas uz 25 kV, kontakttīklu pārbūvi un citus saistītus (nepieciešamos) pasākumus. Pāreja uz 25 kV sistēmu dod vairākus ieguvumus, tai skaitā arī CO2 emisiju samazinājumu, ko lielā mērā nodrošina elektroenerģijas zudumu samazināšana jeb nepieciešamās piegādātās elektroenerģijas daudzuma samazināšana tādu pašu pārvadājumu veikšanai. Literatūras avotos tiek uzrādīts, ka 25 KV sistēmas iespējošana ļauj samazināt elektroenerģijas zudumus par apmēram 3,5% salīdzinot ar esošo sistēmu. Pamatojoties uz šo ieguvumu ir novērtēts novērsto CO2 emisiju daudzums, īstenojot minētos pasākumus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem: Aprēķinātās novērstās CO2 emisijas t CO2/gadā 19013 Pasākuma īstenošana sniegs arī netiešus SEG emisiju samazinājumus, kas ir saistīti ar 25 kV sistēmas ierīkošanas izmaksām. Jaunajā sistēmā ir nepieciešami mazāk materiāli (balstu infrastruktūra, atsevišķu detaļu lielums, apakšstaciju skaits, apakšstaciju novietojums un citi). • Investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Attiecīgi tas ir iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, gan arī īstenojot Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā un ritekļos. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu 2B posma fasādes dizains izstrādāts, rūpējoties par energoefektivitāti: 1) efektīva izolācija; 2) lielas logu virsmas ar augstām termiskām īpašībām, lai nodrošinātu lielu dabiskās dienas gaismas daudzumu; 3) energoefektivitātes novērtējuma pētījuma gala patēriņa aprēķins LBN002-1955.6kWh/m²<110kWh/m² 4) jumta konstrukcija/apdares ir izgatavotas no otrreiz pārstrādājamiem un viegli demontējamiem materiāliem; Sertifikāts, kas garantē bioloģisko šķīdību un atbilstību "Q" piezīmei saskaņā ar Regulu (CE) Nr. 1272/2008 un turpmākajiem atjauninājumiem. Trešās puses (IBU) izsniegts EPD sertifikāts (Environment Product Declaration Type IIIEnvironment Label) visiem jumta seguma elementiem. 5) gaisa slūžas tiek izmantotas katrai ieejai/izejai, lai samazinātu apkures/dzesēšanas zudumus. Enerģijas patēriņš: -pastāvīga uzraudzība (BMS sistēma), lai automātiski pielāgotu patēriņu/iestatījumus; -platformas gaismas, kas aprīkotas ar dienasgaismas sensoriem; -enerģijas taupīšanas ķermeņu, piemēram, LED apgaismojuma, ieviešana arī ielu apgaismojumam -gaisa apstrādes iekārtas, kas aprīkotas ar siltuma atgūšanu; -pieslēgts Pilsētas apkurei (karstā ūdens padeve) radiatoriem utt. Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem • Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un pasažieru pārvadājumu segmentā, bet ne tikai, ir izvirzīti uzdevumi tā attīstībai. • Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) uzdevumam 4.5. - Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu', kas ietverpasākumu: - (4.5.1.) Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai; Bez jau minētā, ANM plāna ietvaros paredzētās darbības atbilst arī pamatnostādņu pasākumam 'Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu' (1.1.1. pasākums), tādējādi paaugstinot dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos un sabiedriskajā transportā kopumā, kā arī samazinot kopējās SEG emisijas. • Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā, kā arī īstenot dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem • Investīcijas ir plānotas ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) 'Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā'. Paredzētās darbības tiešā veidā risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas Rīgas metropoles āreālā, t.i., uzlabos kopumā sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas metropoles areālā lai nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un efektīva, risinājumus sasaistot ar Sabiedriskā transporta koncepciju (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas "mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa pārvadājumus). Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem • Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus. • Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.-2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts 'Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām'. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi • Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Attiecībā uz dzelzceļu tiek paredzēta elektrifikācija. Pielāgošanas klimata pārmaiņāmX Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas projektā plānotās aktivitātes atbilst Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā ietvertajam Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas mērķim, kā arī projekta īstenošana veicinātu sabiedriskā transporta koncepciju, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, tajā skaitā:• Efektīvs, ērts un multimodāls transporta mezgls, kas veicina pasažieru pāreju no autotransporta uz dzelzceļu. • Šobrīd jau elektrificētās dzelzceļa infrastruktūras intensīvāka izmantošana. • Uzlabots pakalpojumu līmenis un pieejamība, veicinot vilcienu satiksmes pievilcību un izmantošanu, tādējādi veicinot starppilsētu pārvietošanos videi draudzīgā veidā pa dzelzceļu. • Kopējo transporta emisiju, kā arī citu būtisku transporta blakusefektu samazināšana - sastrēgumi, troksnis un daļiņu piesārņojums gaisā, satiksmes negadījumi u.c. Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība XPasākumam nav paredzama ietekme uz vides mērķi un tas neradīs būtisku kaitējumu ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, nekaitēs ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī neradīs kaitējumu jūras ūdeņu labam vides stāvoklim.Atbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu, novērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, projekta raksturojums tiek ņemts vērā kopumā, t.sk. ieskaitot saistītos objektus. Visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN) kopumā, ieskaitot starptautiskās stacijas (visi saistītie dokumenti pieejami: https://makonis.edzl.lv/d/da5579a9e4, pārskata fails ar nosaukumu IVN_Zinojums_aktuala_versija_F_310316 .pdf). IVN laikā tika apzināts, aprakstīts un novērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz ūdeni atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā. Saskaņā ar IVN ziņojumu un ietekmes uz vidi analīzi, kas atspoguļota 6.5.7.sadaļā Vides pārraudzības valsts biroja galīgajā atzinumā (izdots 03.05.2016.), projektam, visticamāk, nebūs negatīvas ietekmes uz virszemes ūdensobjektiem vai pazemes ūdeņiem, arī būvniecības laikā. Vides aizsardzības un ietekmes mazināšanas prasības būvniecības laikā, tai skaitā uz virszemes un gruntsūdeņiem, ir noteiktas un tiek detalizēti izstrādātas un tiek īstenotas būvprojektos (piemēram, lietus ūdens novadīšanas ietekme, (būvniecības) notekūdeņu novadīšana, ietekme uz ūdens kvalitāti un ekosistēmas utt.). Šīs prasības ir noteiktas visai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem elementiem kopumā, ir kaskādes uz leju un attiecas arī uz visiem atsevišķiem būvniecības posmiem, ieskaitot dzelzceļa stacijas vai to daļas, un ir obligātas visām būvniecības darbībām Rail Baltica projekta ietvaros saskaņā ar Latvijas likumdošana. Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde XPlānotajām darbībām nav tiešas ietekmes uz aprites ekonomiku, tai skaitā uz atkritumu radīšanu vai pārstrādi.Darbība neietver nojaukšanas darbus. Darbības būvniecības prasībās tiks noteikta mērķvērtība, ka vismaz 70 % (pēc svara) no būvlaukumā radītās nebīstamās būves jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu 2B posms Būvniecības iepirkumā viena no priekšrocībām bija Izpildītāja apņemšanās nodrošināt konkrētas iekārtas ar EURO 5 vai augstāku/līdzvērtīgu sertifikātu. Pieprasījums bija pēc lielām tehnikas vienībām kā ekskavatori, buldozeri un lielāki vibrorullīši u.c., jo šī tehnika paveiks lielāko daļu darba uzbērumu izbūvē. Šīs prasības ievērošanu nodrošina būvdarbu uzraudzībā norīkotie FIDIC inženieri, pastāvīgi pārbaudot būvdokumentāciju un iekārtas objektā uz vietas. Tai skaitā, atbilstošā sertifikācija un tehniskais stāvoklis tiek pārbaudīts arī pārējai objektā izmantotajai tehnikai un iekārtām. Videi draudzīgu pasākumu integrācija projektēšanā un būvniecībā ir šāda: •zemu emisiju materiālu izmantošana; •akustiskie pētījumi visa projekta laikā, lai noteiktu un mazinātu trokšņa piesārņojumu; •būvniecības laikā un lietošanas laikā veicināta: atkritumu šķirošana un pārstrāde; •materiālu un celtniecības instrumentu atkārtota izmantošana (ja iespējams). Ņemot vērā, ka Rīgas Centrālā stacija ir nozīmīgs transporta mezgls (mobilitātes punkts) piepilsētas, reģionālajiem starptautiskajiem pasažieriem, plānotās investīcijas tiks iekļautas ar intervences kodu 073 "Tīra pilsētas transporta infrastruktūra". Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē XRīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu 2B posmsRail Baltica projektā ir ietvertas prasības par ietekmes uz vidi samazināšanu, piemēram, vilcienu ietekmi (ātrums, vibrācija, veidi); par lietus ūdens novadīšanas ietekmi; (būvniecības) notekūdeņu novadīšana; trokšņa samazināšana; ietekme uz ūdens kvalitāti un ekosistēmām; par pilsētvides apzaļumošanu/uzlabošanu; būvniecības atkritumu apsaimniekošana; piesārņojuma novēršana; materiālu aizsardzība pret bojājumiem; kaitīgo izgarojumu un gāzu emisiju ierobežošana; par esošo ūdenstilpņu stāvokli; ēku energoefektivitātes kritēriji (iekštelpu gaisa kvalitāte, termiskā vide, apgaismojums, akustika), bīstamo materiālu lietošanas aizliegums u.c. Prasības izvirza un kontrolē Rail Baltica projekta ieviešanā iesaistītās institūcijas, Valsts vides dienests, Rīgas būvvalde, Mājokļu un vides departaments un citi. Tai skaitā ir jāievēro arī valsts un starptautiskie standarti un normatīvie akti par šīm tēmām. Tāpat Rail Baltica projekta izstrādes gaitā tika izvirzītas un pētītas prasības/jautājumi par šīm tēmām, piemēram, saules paneļu ieviešanas iespējamība, klimata pārmaiņu ietekme ir ļoti aktuāla tēma daudzām ieinteresētajām pusēm. Atbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu, novērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, projekta raksturojums tiek ņemts vērā kopumā, t.sk. ieskaitot saistītos objektus. Visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN) kopumā, ieskaitot starptautiskās stacijas. IVN laikā tika novērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz vidi atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi (gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā). Viens no novērtējumā aplūkotajiem aspektiem ir piesārņojuma novēršana un kontrole būvniecības laikā un pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no, novērstu un samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību (piemēram, troksnis), gaisu, augsni, ūdeni un zemi. Šie pasākumi ir noteikti IVN ziņojumā un kompetentās iestādes galīgajā atzinumā (motivētajā slēdzienā) (Vides pārraudzības valsts biroja 03.05.2016. Atzinums Nr.5), kas saskaņā ar nacionālo likumdošanu ir obligāti. ietvertas būvdarbu projektēšanā, būvniecības organizācijas plānos un vides pārvaldības prasībās. Šīs prasības ir noteiktas visai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem elementiem kopumā, ir kaskādes uz leju un attiecas arī uz visiem atsevišķiem būvniecības posmiem, ieskaitot dzelzceļa stacijas vai to daļas, un ir obligātas visām būvniecības darbībām Rail Baltica projekta ietvaros saskaņā ar Latvijas likumdošana. Izmantojamās būvdetaļas un materiāli nesatur azbestu, nevis vielas, kas rada ļoti lielas bažas, kā noteikts, pamatojoties uz to vielu sarakstu, uz kurām attiecas licencēšana, kas iekļauta Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā. padome. Plānotie īstenotie projekti ne tikai sniegs ieguldījumu klimata politikas mērķu izpildei, samazinot CO2 emisijas, bet sniegs arī devumu gaisa piesārņojuma samazināšanai. Tā kā transporta sektors ir viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem, tad šiem konkrētajiem projektiem ir aprēķinātas plānoto investīciju projektu novērstās NOx emisijas un papildus daļiņu PM 2,5 emisijas: Projektu grupaAprēķinātās novērstas NOx emisijas, tAprēķinātās novērstas PM 2,5 emisijas, tDzelzceļa transporta sistēmas uzlabošanas projekti70,43,6Novērstās emisijas aprēķinātas pamatojoties uz aprēķināto degvielas ietaupījumu no projektu īstenošanas un starptautisko vadlīniju1 un Latvijas gaisa piesārņojošo emisiju inventarizācijas ziņojumā2 pielietotiem vidējiem specifiskiem emisiju faktoriem. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana XAtbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN). IVN laikā tika izvērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz vidi (gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā) atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi, tai skaitā uz īpaši aizsargājamām teritorijām, kas noteiktas putnu, kā arī sugu un dzīvnieku aizsardzībai. biotopi saskaņā ar ES Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību (Natura 2000 tīkla vietas). IVN laikā tika konstatēta ietekme uz visām īpaši aizsargājamām un noteiktajām teritorijām, kā arī uz bioloģisko daudzveidību un ornitofaunu. Vietnēs attiecīgā gadījumā tika veikti atbilstoši novērtējumi. Saskaņā ar IVN ziņojumu (2.11.sadaļa) un ietekmes uz vidi analīzi, kas atspoguļota 6.5.8. kompetentās iestādes gala atzinuma (motivēta slēdziena) (Vides pārraudzības valsts biroja Atzinums Nr.5, 2016.03.05.) negatīva ietekme uz tuvākajām Natura 2000 teritorijām būvniecības darbībām Rīgā nav gaidāma, jo tuvākās vietas ir "Beberbeķi" (objekta kods: LV0301800), kas atrodas ~ 8 km no RCS un "Piejūra" (objekta kods: LV0301700) atrodas ~ 10km attālumā.Pasākuma paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska un aktivitātes nepieprasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. Novērtējuma 2.daļa JautājumsNĒDetalizēts izvērtējumsKlimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas? Skat. novērtējuma 1.daļu.Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?XKlimata nodrošināšanās (climate proofing) ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām visai Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūrai veikta saskaņā ar Eiropas Komisijas "Tehniskās vadlīnijas par infrastruktūras izturību pret klimata pārmaiņām laikposmā no 2021. līdz 2027.gadam" (2021/C 373/01), tostarp neaizsargātības un jutīguma novērtējums pret klimata pārmaiņu radītās negatīvās ietekmes palielināšanās riskiem. Tika veikts klimata kontroles pasākums, pamatojoties uz riska identificēšanu un novērtējumu plānošanas posmā (ietekmes uz vidi novērtējums), nosakot Rail Baltica trasi, un pētījumu par klimata pārmaiņām un ietekmes novērtējumu projektēšanai, būvniecībai, uzturēšanai un ekspluatācijai, ar mērķi:- definēt turpmāk prognozējamās Baltijas valstu klimata un laikapstākļu izmaiņas; - identificēt klimata riskus un to ietekmes uz Rail Baltica infrastruktūru iespējamību, tostarp jutīguma, iedarbības un ievainojamības analīzi; - novērtēt jau plānošanas posmā veiktās darbības, kas samazina Rail Baltica infrastruktūras neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, tai skaitā identificēto klimata risku iespējamības un ietekmes analīzi; - noteikt darbības, kas nepieciešamas Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai, uzturēšanai un ekspluatācijai, lai nodrošinātu pielāgošanās pasākumus un klimatnoturīgu Rail Baltica infrastruktūru. Tika veikts jutīguma, ievainojamības un riska novērtējums, ņemot vērā apdraudējumus un klimatiskos mainīgos, kas var būt saistīti ar projekta veidu un atrašanās vietu. Augsta un vidēja riska klimata apdraudējumi, kas definēti, pamatojoties uz jutīgumu, ievainojamību un riska novērtējumu, ir plūdi un stiprs lietus, vējš un vētras, zemes nestabilitāte un zemes nogruvumi, zibens, zemas temperatūras, sniegs, sasalstošs lietus un glazēts sals, sala iespiešanās augsnē, augsta temperatūra, migla, caurvēja un meža ugunsgrēki. Identificētie klimata riski tiek risināti ar atbilstošiem pielāgošanās pasākumiem, kas ir iekļauti projektēšanas kritērijos. Šie projektēšanas kritēriji satur obligātās prasības, kas jāievieš projektēšanas fāzē un jāievieš būvniecības posmā. Bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras (elektrifikācijas) attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Latvijā transporta infrastruktūrai plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi)3: • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; • sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; • nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; • vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas: Pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļBojājumi dzelzceļa infrastruktūrai; ekonomiskie zaudējumi ātruma ierobežojuma dēļ; dzinēju pārkaršana, kravu un pasažieru pārvadājumu ierobežojumi.Papildus minētajam riskam par karstuma ietekmi, vēl jāpiemin zemas temperatūras risks (kontakttīklu apledojums), stipru nokrišņu risks (sliežu ceļu, uzbērumu bojājumi). Attiecībā uz ritekļiem jānorāda, ka ekstremālu klimatisko apstākļu gadījumā pastāv vilciena apstāšanās risks un ar to saistītie izaicinājumi, t.i., salona ventilēšana un klimata nodrošināšana. Potenciāli plānotie pasākumi un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem Jau projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, nokrišņu ūdens drenāža prom no sliedēm, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, personālu un pasažieriem, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos. Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanas dokumentiem Viens no Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ir inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem, kur viens no paredzētajiem pielāgošanās pasākumiem ir: nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām. Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? Skat. novērtējuma 1.daļu. Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? Skat. novērtējuma 1.daļu.Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? Skat. novērtējuma 1.daļu.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? Skat. novērtējuma 1.daļu. KOMPONENTE NR. 3: NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA Reforma 3.1.1.r. "Administratīvi teritoriālā reforma" Investīcijas nosaukums 3.1.1.7.i. "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai"Novērtējuma 1. daļa Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļaJĀNĒPamatojums, ja novērtējums ir "NĒ"Klimāta pārmaiņu mazināšanaX Pielāgošanas klimata pārmaiņāmX Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzībaX Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrādeX Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemēX Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošanaX Novērtējuma 2. daļa JautājumsNĒDetalizēts izvērtējums Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?XIetekme uz SEG emisijām− Plānotās investīcijas neparedz būtisku SEG emisiju pieaugumu. Ņemot vērā, ka zemu izmaksu īres mājas tiks attīstītas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzams, ka samazināsies enerģijas apjoma izmantošana un tādejādi būs mazākas SEG emisijas. Precīzu SEG emisiju apjomu, kas varētu tikt radīts īstenoto pasākumu rezultātā, šobrīd nav iespējams aprēķināt. Pašvaldība savos noteikumos nosaka nosacījumus attiecībā uz pieslēgšanos ūdensapgādes un centralizētās siltumapgādes sistēmām, teritorijas labiekārtošanas darbiem jaunizveidojamās un esošās apbūves teritorijās. Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?XParedzam, ka plānotās aktivitātes zemu izmaksu īres māju būvniecībā neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ietekmē paredzētās aktivitātes jomu Latvijā būvniecībai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi): • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; • sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; • nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi). Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas:Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums ēkāmBojājumi ēkām pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi ēkām ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās; ēku remonta nepieciešamība vai nelabojami bojājumi; ēkas norakstīšana; ēku vērtības krišanās un apdrošināšanas cenu pieaugums; drošības un komforta samazināšanās.Pārslodzes pieaugums uz ēku jumtiem no liela nokrišņu daudzuma sniega formā īslaicīgā periodā gadījumosBojājumi ēku konstrukcijām (pastiprināta mikroplaisu veidošanās slodzes dēļ, mitruma bojājumi); jumtu sabrukšana; pelējuma palielināšanās; dzīvības un īpašuma apdraudējums.Ēku pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļApdraudējums ēku un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei (vislielākais apdraudējums ir vecām ēkām, kuru pamatu noturībai un hidroizolācijai, ja tāda ir, ir ievērojams nolietojums), ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos ēkas konstrukcijās.Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarāPieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā.Potenciālās plānotās aktivitātes un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem • zemu izmaksu īres mājas tiks būvētas atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem. • tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem Izbūvētās ēkas plānots izmantot vairāk kā 30 gadus un aktīvu paredzamais darbmūžs pārsniedz 50 gadus. Ņemot vērā klimata pārmaiņu prognozes Latvijai, ēku būvniecībā tiks nodrošināta pielāgošanās arī plūdiem(saskaņā ar Plūdu risku pārvaldības plāniem vai pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām (integrētām pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos), nodrošinot ēku un infrastruktūras pretplūdu aizsardzību, izbūvējot noteces, veidojot zaļo infrastruktūru, nodrošinot atbilstošu hidroizolāciju un citus risinājumus). Tāpat, atbilstoši prognozēm, tiks nodrošināta pielāgošānās karstuma viļņiem, plānojot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kā arī mazināts kaitējums veselībai, veicinot pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, novēršot ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku. Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?XPasākuma paredzamā ietekme ir nebūtiska:• Zemas īres maksas dzīvojamo māju pieslēgšana pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām tiks nodrošināta saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem. • Tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā. Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i)būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? XPasākuma paredzamā ietekme ir nebūtiska:• zemu izmaksu īres māju izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu; • plānots, ka dalībniekiem, kuri veiktu zemu izmaksu īres māju būvniecību, tiks noteikta prasība nodrošināt Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11.panta 2.punkta prasību, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies autoceļa būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu. [1] • valsts līmenī ir palielināta (un turpinās augt) dabas resursu nodokļa likme arī par sadzīves, būvniecības un rūpniecisko atkritumu apglabāšanu, kas dod papildu stimulu aprites ekonomikas prasību ieviešanai.• ņemot vērā, ka zemu izmaksu īres mājas tiks būvētas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzams mazāks tādu primāro resursu patēriņš, kā elektrības. Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?XPasākuma paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi:• Investīcijā tiks atbalsta tikai gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība; • Īres māju attīstīšanas teritorijā tiek plānots veikt labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu. Latvijas likumdošanas prasības aizliedz lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr. 1907/2006 kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK nosacījumiem. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? XNav paredzama negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas aizsardzību un atjaunošanu, jo:• Zemu izmaksu īres māju būvniecību plānots veikt dzīvojamās apbūves teritorijās. • Nav plānots atbalstīt zemu izmaksu īres māju būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli. [1] Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumiem Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" komersanti, kuru saimnieciskās darbības rezultātā rodas šo noteikumu pielikumā minētie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas nav bīstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, nodrošina, ka līdz 2019. gada 31. decembrim 70 % (pēc svara) no kopējā kalendāra gadā radīto būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu daudzuma tiek sagatavoti un atkārtoti izmantoti vai pārstrādāti vai tiek veikta minētajos atkritumos esošo materiālu reģenerācija, tai skaitā izmantošana izrakto tilpju aizpildīšanai atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām. Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam Investīcijas nosaukums "Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana"Novērtējuma 1. daļa Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļaJĀNĒPamatojums, ja novērtējums ir "NĒ"Klimata pārmaiņu mazināšana xPasākuma ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks uzlabota pieeja pārvietošanās, pašaprūpes un alternatīvās komunikācijas tehniskajiem palīglīdzekļiem, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, attiecīgi pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.Pielāgošanas klimata pārmaiņām xPasākuma ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks uzlabota pieeja pārvietošanās, pašaprūpes un alternatīvās komunikācijas tehniskajiem palīglīdzekļiem, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, attiecīgi pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība xPasākuma ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks uzlabota pieeja pārvietošanās, pašaprūpes un alternatīvās komunikācijas tehniskajiem palīglīdzekļiem, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, attiecīgi pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde xPasākuma ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks uzlabota pieeja pārvietošanās, pašaprūpes un alternatīvās komunikācijas tehniskajiem palīglīdzekļiem, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, attiecīgi pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē xPasākuma ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks uzlabota pieeja pārvietošanās, pašaprūpes un alternatīvās komunikācijas tehniskajiem palīglīdzekļiem, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, attiecīgi pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana xPasākuma ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks uzlabota pieeja pārvietošanās, pašaprūpes un alternatīvās komunikācijas tehniskajiem palīglīdzekļiem, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, attiecīgi pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.Novērtējuma 2.daļa JautājumsNĒDetalizēts izvērtējumsKlimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?xSkat. novērtējuma 1.daļu.Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?xSkat. novērtējuma 1.daļu.Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? xSkat. novērtējuma 1.daļu.Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? xSkat. novērtējuma 1.daļu.Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? xSkat. novērtējuma 1.daļu.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? xSkat. novērtējuma 1.daļu. 2.pielikums Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrajam papildinājumam - klimata un digitālās atzīmes jaunajām investīcijām 2. tabula. Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme "Zaļie" un "Digitālie" mērķiAizpildāmā tabula ar paredzamajām izmaksām EUR pašreizējās cenās. Šajā tabulā jāsniedz kopsavilkums par pamatinformāciju par katras reformas/ieguldījuma izmaksām. Papildus, detalizētāka informācija jāiesniedz atsevišķi. "Aplēstās izmaksas": lūdzu, ņemiet vērā, ka šeit jānorāda tikai tās izmaksas, par kurām ir pieprasīti RVR fondi. "Finansējums no citiem avotiem": lūdzu, šeit norādiet avotu un summu gadījumos, kad tā pati reforma/ieguldījumi vai reforma/ieguldījumi, kas ir cieši saistīti, saņem vai ir paredzēts saņemt līdzekļus no citiem avotiem (kuriem nebūtu jāsedz tās pašas izmaksas). "Izmantotā metodoloģija un izmaksu apraksts": lūdzu, īsi aprakstiet metodoloģiju un pieminiet galvenos izmaksu noteicējus. "Metodikas avots" (ja tāds ir): lūdzu, sniedziet atsauces uz jūsu izmantoto metodoloģiju un datu avotiem. "Norādīt avotu" un "Iespējamā atsauce uz iepriekšējām ES programmām" (izmantojot salīdzinošos izmaksu datus): lūdzu, miniet iepriekšējos investīciju/reformu projektus, kas ir kritēriji izmaksu novērtējumam un šo projektu izmaksu avots. "Neatkarīga validācija" (ja tāda ir): lūdzu, norādiet validējošās organizācijas/aģentūras nosaukumu un atsauci uz validācijas dokumentu. Lūdzu, norādiet, vai 0%, 40% vai 100% reformu/investīciju veicina mērķa sasniegšanu. Attiecībā uz reformām/ieguldījumiem un klimata mērķi izmantot klimata kontroles metodoloģiju, kas izklāstīta IIA pielikumā, un pamatot savu izvēli attiecībā uz katru ieguldījumu un katru reformu. Reformām/ieguldījumiem, kas saistīti ar vides mērķiem, izmantojiet to pašu metodoloģiju. Digitālajam mērķim izmanto III pielikumā izklāstīto metodiku. Visos gadījumos norādiet katrai reformai/ieguldījumam atbilstošo intervences lauku, izvēloties vispiemērotāko, atspoguļojot reformas/ieguldījuma veidu, mērķi vai sagaidāmo rezultātu. Ja var piemērot vairākus intervences laukus, jāsniedz motivācija komponenta aprakstā. Parasti reformai/ieguldījumam būtu jāpiešķir viena intervences joma.Secīgais numurs Komponente Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījumi) Attiecīgais laikposms Plānotās izmaksas, kurām pieprasīts finansējums Finansējums no citiem avotiem (kā to pieprasa Regulas 8. punktā) COFOG 2. līmeņa kategorija (vai "Nav būtiski" ieņēmumu pasākuma gadījumā) Metodoloģiskā informācija* Iepriekšējo reformu/ieguldījumu salīdzinošie izmaksu dati Neatkarīga validācija (veicināta) Kopējais pieprasītais Ja pieejams: sadalīt pa gadiem 1,82 No citām ES programmām No valsts budžeta vai citiem avotiem Izmantotā metodika un izmaksu apraksts Norādīt avotu Summa (mn EUR) Norādīt avotu Iespējama atsauce uz iepriekšējām ES programmām Validējošās struktūras nosaukums un atsauce uz validāciju "Zaļie" mērķi Digitālie mērķi RRF ieguldījums ar tagiem No Līdz Summa (mn EUR)Atmaksājamais finansiālais atbalsts (aizdevumi)/neatmaksājamais finansiālais atbalsts (dotācijas) 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 Summa (EUR) Norādīt ES programmas [Sadalīt pa programmām, ja nepieciešams (piemēram, reģionālā darbības programma)] Summa (EUR) Norādīt avotu Intervences lauks Klimata atzīme Vides atzīme Intervences lauks Ciparatzīme Klimats Cipars 1klimata pārmaiņas1.1.1.1.i.1. Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā01.01.202131.08.2026114 627 980Dotācijas0000060 000 00054 627 9800n/a0n/a04.5 - transportsIzmaksas noteiktas, pamatojoties uz SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" veiktajiem aprēķiniem.Projekta pieteicēja (SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas") sniegtā informācija.0n/an/a TRUE078 - multimodālais transports (TEN-T)40%40% 0%45 851 19202klimata pārmaiņas1.1.1.2.i.2. Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā01.01.202131.05.202659 370 012Dotācijas0068 39920 9659 586 92436 103 31513 590 4090n/a0n/a04.5 - transportsIzmaksu aplēses ir indikatīvas un balstītas uz līdzšinējo pieredzi, kā arī uz realizācijā esošu projektu izmaksām, tās indeksējot atbilstoši EK norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu. (Vienības izmaksas pieņēmums: 1 km BRT līnija = 7 153 864 EUR, 1 km tramvaja un trolejbusa līnija = 10 630 000 EUR, 1 mobilitātes punkts = 3 911 877 EUR, 1 transportmijas punkts = 1 500 000 EUR).Projektu pieteicēju sniegtā informācija.0n/an/a TRUE073 - tīra pilsētas transporta infrastruktūra [17]100%40% 0%59 370 01203klimata pārmaiņas1.1.1.2.i.3. Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā02.01.202101.05.20262 312 500Dotācijas000002 312 50000n/a0n/a>04.5 - transportsIzmaksu aplēses ir indikatīvas un balstītas uz līdzšinējo pieredzi, kā arī uz realizācijā esošu projektu izmaksām. (Vienības izmaksas pieņēmums: 1 km = 1 401 515 EUR)Projektu pieteicēja (Rīgas plānošanas reģions, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme) sniegtā informācija.0n/an/a TRUE062 - citi rekonstruētie vai modernizētie ceļi (autoceļu, valsts, reģionālie vai vietējie)0%0% 0%004Nevienlīdzības mazināšana3.1.2.6.i. Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana>01.01.202530.06.20267 196 909neatmaksājamais finansiālais atbalsts (dotācijas)000005 051 6502 145 2590n/a0n/a10.1 - slimība un invaliditāteSasniedzamā vērtība noteikta, balstoties uz pasākumā plānotajām aktivitātēm un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķinu. Aprēķini balstīti uz iekļauto darbību īstenošanai nepieciešamo finansējumu 7 196 909 euro 6 797 706 euro rindu mazināšanai tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai un jaunajiem valsts finansētiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, 100 000 euro VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centra tīmekļa vietnes digitālās funkcionalitātes uzlabošanas pasākumiem, 299 203 euro administratīvajām izmaksām, t.i., projektu vadības un speciālistu iesaistes izmaksas.AF finansējums0n/an/an/aFALSE115 - pasākumi vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības sabiedrībā veicināšanai0%0% 0%005Nevienlīdzības mazināšana3.1.1.7. Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai31.01.202530.06.202629 020 791neatmaksājamais finansiālais atbalsts (dotācijas)0000029 020 7910000010.6.-mājoklisIzmaksas noteiktas, pamatojoties uz 3.1.1.4.i investīcijas īstenošanas rezultātiem. Vērtēšanā esošajiem 6 projektiem pietrūkst finansējums ~ 16,7 milj. EUR, kā arī potenciāli ir vēl 2 projekti (~ 180 dzīvokļi) par aptuveni 16,04 milj. EUR attiecināmajām izmaksām. Kopumā visu vērtēšanā esošo un potenciālo projektu īstenošanai nepieciešami papildus aptuveni 32,7 milj. Vērtējot nepieciešamo finansējumu, ņemts vērā līdzšinēji 3.1.1.4.i investīcijā attiecināmo izmaksu apmērs uz dzīvokli (89 107 EUR), kā arī iespējas līdz 2026.gada 2.ceturksim noslēgt aizdevumu līgumus ar attīstītājiem.n/a0n/an/an/a 090 - mājokļu infrastruktūra (kas neattiecas uz migrantiem, bēgļiem un personām, uz kurām attiecas vai kuras piesakās starptautiskās aizsardzības saņemšanai)0%0%n/a0%00 Pasākums vai ieguldījums Atskaites punkts vai mērķis Klimata atzīme Vides atzīme Ciparatzīme Jā/Nē Jā/Null Aizdevumi/dotācijas Politikas pīlārs Ceturkšņi Mērvienība COFOG 2. līmenis Intervences lauks (zaļš) Intervences lauks (digitāls) InvestīcijasAtskaites punkts0%0%0%JāJāAizdevumia. Videi nekaitīga pāreja1.cet.% (procentos)01.1 - Izpildu un likumdošanas orgāni, finanšu un fiskālās lietas, ārlietas001 - ieguldījumi pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, mikrouzņēmumos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām1 - 051 - ļoti augstas jaudas platjoslas tīkls (maģistrālais/atvilces maršrutēšanas tīkls)ReformaMērķis40%40%40%Nē Dotācijasb. Digitālā pārveide2.cet.Skaits01.2 - ārvalstu ekonomikas atbalsts002 - ieguldījumi pamatlīdzekļos, tai skaitā pētniecības infrastruktūrā, mazos un vidējos uzņēmumos (ieskaitot privātos pētniecības centrus), kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām1 - 052 - ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija ar darbību, kas līdzvērtīga optiskās šķiedras iekārtai līdz sadales punktam daudzdzīvokļu telpu apkalpošanas vietā) 100%100%100% c. Gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme3.cet. 01.3 - Vispārīgie pakalpojumi002 bis1 - Ieguldījumi pamatlīdzekļos lielos, tai skaitā pētniecības infrastruktūrā, uzņēmumos [1], kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām1 - 053 - ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija ar darbību, kas līdzvērtīga optiskās šķiedras iekārtai līdz sadales punktam mājas un uzņēmuma telpu apkalpošanas vietā) d. Sociālā un teritoriālā kohēzija4.cet. 01.4 - fundamentālie pētījumi003 - ieguldījumi pamatlīdzekļos, tai skaitā pētniecības infrastruktūrā, valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas tieši saistīta ar pētniecības un inovācijas darbībām1 - 054 - ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija ar veiktspēju, kas līdzvērtīga optiskās šķiedras iekārtai līdz bāzes stacijai uzlabotai bezvadu saziņai) e. Veselība un ekonomiskā, sociālā un institucionālā elastība 01.5 - Pētniecība un attīstība Vispārīgie sabiedriskie pakalpojumi004 - ieguldījumi nemateriālos aktīvos mikrouzņēmumos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām1 - 054 bis - 5G tīkla pārklājums, tostarp nepārtraukta savienojamības nodrošināšana pa transporta ceļiem; Gigabit savienojamība (tīkli, kas piedāvā vismaz 1 Gb/s simetrisku) sociālekonomiskiem dzinējspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem f. Nākamās paaudzes politika 01.6 citur neklasificēti publiskie pakalpojumi005 - ieguldījumi nemateriālos aktīvos mazos un vidējos uzņēmumos (t.sk. privātos pētniecības centros), kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām1 - 054 ter - Mobilo datu savienojamība ar plašu teritoriālo pārklājumu 01.7 - Valsts parāda darījumi005 bis1 - Ieguldījumi nemateriālos aktīvos lielos uzņēmumos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām2 - 009 bis - Ieguldījumi ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (ieskaitot izcilības pētniecības centrus, rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi, priekšizpēti, pamatlīdzekļu iegādi digitālām pētniecības un inovācijas darbībām) 01.8 - vispārēja rakstura nodošana starp dažādiem valdības līmeņiem006 - ieguldījumi nemateriālos aktīvos valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas tieši saistīta ar pētniecības un inovācijas aktivitātēm3 - 012 - IT pakalpojumi un lietojumprogrammas digitālajām prasmēm un digitālajai iekļaušanai 02.1 - militārā aizsardzība007 pētniecības un inovācijas pasākumi mikrouzņēmumos, tostarp tīklu veidošana (rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)3 - 016 - prasmju attīstība pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārejai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu pielāgošanās spējai pārmaiņām 02.2 - civilā aizsardzība008 pētniecības un inovācijas pasākumi mazos un vidējos uzņēmumos, tostarp tīklu veidošana3 - 099 - īpašs atbalsts jauniešu nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskajai integrācijai 02.3 - ārvalstu militārais atbalsts008 bis1 pētniecības un inovācijas pasākumi lielos uzņēmumos, tostarp tīklu veidošana3 - 100 - atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai 02.4 - Pētniecības un attīstības aizsardzība009 - pētniecības un inovācijas pasākumi sabiedriskajos pētniecības centros, augstākajā izglītībā un kompetences centros, ieskaitot tīklu veidošanu (rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)3 - 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai 02.5 - citur neklasificēta aizsardzība010 - MVU digitalizācija (ieskaitot e-komerciju, e-uzņēmējdarbību un tīklā savienotus uzņēmējdarbības procesus, digitālās inovācijas centrus, dzīves laboratorijas, tīmekļa uzņēmējus un jaunizveidotus IKT uzņēmumus, B2B)4 - 011 - valsts IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietojumprogrammas 03.1. policijas dienesti010 bis1 lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-bizness un tīklā savienoti uzņēmējdarbības procesi, digitālās inovācijas centri, dzīves laboratorijas, tīmekļa uzņēmēji un jaunizveidotie IKT uzņēmumi, B2B)4 - 011 bis - Valdības IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietojumi, kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem 03.2 - ugunsdrošības pakalpojumi010 payer - Digitising SMEs or large enterprises (including e-Commerce, e-Business and networked business processes, digital innovation iculub, live cells, web entrepreneurs and ICT start-ups, B2B), kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem [2]4 - 011 Quater - customs Systems 03.3 - Tiesību akti011 - valsts IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietojumprogrammas4. -011. ter Eiropas digitālās identitātes sistēmas izvēršana publiskai un privātai lietošanai 03.4 - cietumi011 bis - valdības IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietojumi, kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (sk. 2. zemsvītras piezīmi)4 - 013 - e-veselības pakalpojumi un lietojumi (ieskaitot e-aprūpi, lietisko internetu fiziskajām aktivitātēm un apkārtējo automatizēto dzīvi) 03.5 - Pētniecība un izstrāde Sabiedriskā kārtība un drošība012 - IT pakalpojumi un lietojumprogrammas digitālajām prasmēm un digitālajai iekļaušanai4 - 033 - Viedās energosistēmas (tostarp viedie tīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītā krātuve 03.6 sabiedriskā kārtība un drošība, kas citur nav minēti013 - e-veselības pakalpojumi un lietojumi (ieskaitot e-aprūpi, lietisko internetu fiziskajām aktivitātēm un apkārtējo automatizēto dzīvi)4 - 063 - transporta digitalizācija: autotransports 04.1 Vispārējie ekonomiskie, komerciālie un darba jautājumi014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un vietas)4 - 063 bis - Transporta digitalizācija, ja tā daļēji paredzēta SEG emisiju samazināšanai: autoceļi 04.2 - lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un medības015 - MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, ieskaitot produktīvus ieguldījumus4 - 070 - Transporta digitalizācija: dzelzceļš 04.3 - degviela un enerģija015 bis Atbalsts lieliem uzņēmumiem, izmantojot finanšu instrumentus, tostarp produktīvus ieguldījumus4 - 071 - Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) 04.4 - kalnrūpniecība, rūpniecība un būvniecība016 - prasmju attīstība pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārejai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu pielāgošanās spējai pārmaiņām4 - 076 - pilsētas transporta digitalizācija 04.5 - transports017 - izvērsti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, mārketinga un dizaina pakalpojumi)4 - 076 bis - Transporta digitalizācija, ja tā daļēji paredzēta SEG emisiju samazināšanai: pilsētas transports 04.6 - komunikācija018 - inkubācija, atbalsts vērpšanai, griešanai un jaunizveidotiem uzņēmumiem4 - 084 - transporta digitalizēšana: citi transporta veidi 04.7 - citas nozares019 - atbalsts inovāciju kopām, tostarp starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un valsts iestādēm, un uzņēmumu tīkliem, kas galvenokārt sniedz labumu MVU4. -084. bis transporta samazināšana, ja tas daļēji paredzēts SEG emisiju samazināšanai: citi transporta veidi 04.8 pētniecības un attīstības ekonomikas jautājumi020 - inovācijas procesi MVU (process, organizācija, mārketings, līdzradīšana, uz lietotāju un pieprasījumu balstīta inovācija)4 - 095 - digitalizācija veselības aprūpē 04.9. citur neklasificētas saimnieciskas lietas021 - tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības sektoru5 - 010 - MVU digitalizācija (ieskaitot e-komerciju, e-komercdarbību un tīklā savienotus uzņēmējdarbības procesus, digitālās inovācijas centrus, dzīves laboratorijas, tīmekļa uzņēmējus un jaunizveidotus IKT uzņēmumus, B2B) 05.1 - atkritumu apsaimniekošana022 - pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, koncentrējoties uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām5 - 010 bis - Digitising large enterprises (including e-Commerce, e-Business and networked business processes, digital innovation hub, live cells, web entrepreneurs and ICT start-ups, B2B) 05.2 - notekūdeņu apsaimniekošana023 - pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas koncentrējas uz aprites ekonomiku5 - 010 ter - MVU vai lielu uzņēmumu (tostarp e-komercijas, e-biznesa un tīklā savienotu uzņēmumu procesu, digitālo inovāciju centru, dzīvo laboratoriju, tīmekļa uzņēmēju un IKT jaunuzņēmumu, B2B) digitalizācija, kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem 05.3 - piesārņojuma samazināšana024 - energoefektivitātes un demonstrējumu projekti MVU un atbalsta pasākumi5 - 014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un laukumus) 05.4 - bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzība024 bis Energoefektivitāte un demonstrējumu projekti lielos uzņēmumos un atbalsta pasākumi5 - 015 - MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp ražošanas ieguldījumi47 05.5 - R & D Vides aizsardzība024. ter Energoefektivitāte un demonstrējumu projekti MVU vai lielos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem [3]5 - 017 - progresīvi atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, mārketinga un dizaina pakalpojumi) 47 05.6 - citur neklasificēta vides aizsardzība025 - esošā mājokļu fonda energoefektivitātes atjaunošana, demonstrējumu projekti un atbalsta pasākumi5 - 018 - inkubācija, atbalsts griešanās un griešanās pārtraukumiem un sākšanai47 06.1 - Mājokļu attīstība025 bis esošo mājokļu energoefektivitātes atjaunošana, demonstrējumu projekti un energoefektivitātes kritērijiem atbilstoši atbalsta pasākumi [4]5 - 019 - atbalsts inovāciju kopām, tostarp starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, valsts iestādēm un uzņēmumu tīkliem, kas galvenokārt sniedz labumu SMEs47 [8] 06.2 - Kopienas attīstība025 ter jaunu energoefektīvu ēku būvniecība [5]5 - 020 - inovāciju procesi MVU (process, organizācija, mārketings, kopradīšana, lietotāju un pieprasījumu virzīta inovācija) 47 06.3. - ūdens apgāde026 - energoefektivitātes atjaunošanas vai energoefektivitātes pasākumi attiecībā uz publisko infrastruktūru, demonstrējumu projektiem un atbalsta pasākumiem5 - 021 - tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības sektoru 47 06.4 - ielu apgaismojums026 bis - Energoefektivitātes atjaunošanas vai energoefektivitātes pasākumi attiecībā uz publisko infrastruktūru, demonstrējumu projektiem un energoefektivitātes kritērijiem atbilstošiem atbalsta pasākumiem [6]5 - 021 bis atbalsts digitālā satura ražošanai un izplatīšanai 06.5 - Pētniecība un attīstība Mājokļu un kopienu ērtības027 - atbalsts uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, kuri veicina ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām, tostarp izpratnes veicināšanas pasākumi6 - 021 Quater - investīcijas progresīvās tehnoloģijās, piemēram: augstas veiktspējas datošanas un Kvantu skaitļošanas kapacitāte/Kvantu sakaru jauda (ieskaitot kvantu šifrēšanu); mikroelektronikas dizainā, ražošanā un sistēmu integrācijā; nākamās paaudzes Eiropas datu, mākoņdatošanas un malu jaudas (infrastruktūra, platformas un pakalpojumi); virtuālā un paplašinātā realitāte, DeepTech un citas progresīvas digitālās tehnoloģijas. Ieguldījumi digitālās piegādes ķēdes nodrošināšanā. 06.6. citur neklasificēti mājokļa un kopienas labumi028 - atjaunojamā enerģija: vējš6 - 021 cecies - kiberdrošības tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, pasākumi un atbalsta iespējas publiskā un privātā sektora lietotājiem. 07.1 - medicīnas produkti, ierīces un iekārtas029 - atjaunojamā enerģija: saules enerģija6 - 021 ter Valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu īpaši specializētu atbalsta pakalpojumu un iekārtu attīstība (nacionālie HPC kompetences centri, kibercentri, EEK testēšanas un eksperimentēšanas iekārtas, blokādes ķēde, lietiskais internets utt.) 07.2 - ambulatorie pakalpojumi030 - atjaunojamā enerģija: biomasa [7]6 - 055 - cita veida IKT infrastruktūra (tai skaitā liela mēroga datoru resursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas) 07.3 - Slimnīcu pakalpojumi030 bis - Atjaunojamā enerģija: biomasa ar lieliem SEG ietaupījumiem [8]6 - 055 bis - Cita veida IKT infrastruktūra (ieskaitot liela mēroga datorresursus/iekārtas, datu centrus, sensorus un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisijas samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem (7. zemsvītras piezīme). 07.4 veselības aprūpes pakalpojumi031 - atjaunojamā enerģija: jūras7 - 027 bis - Ieguldījumi tehnoloģijās, prasmēs, infrastruktūrās un risinājumos, kas uzlabo energoefektivitāti un nodrošina datu centru un tīklu klimata neitralitāti. 07.5 - P & A Health032 - pārējā atjaunojamā enerģija (ieskaitot ģeotermālo enerģiju) 07.6 - Veselība, kas citur nav minēta033 - viedās energosistēmas (ieskaitot viedtīklus un IKT sistēmas) un ar tām saistītā krātuve. 08.1 - atpūtas un sporta pakalpojumi034 - augstas efektivitātes koģenerācijas, centralizētā siltumapgāde un dzesēšana 08.2 Kultūras pakalpojumi034 bis0 augstas efektivitātes koģenerācijas, efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana ar zemām aprites cikla emisijām [9] 08.3 - apraides un izdevējdarbības pakalpojumi034 bis1 ogļu apkures sistēmu aizstāšana ar gāzes apkures sistēmām klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā 08.4. - reliģiskie un citi kopienas dienesti034 bis2 - dabasgāzes aizstājējogļu izplatīšana un transportēšana 08.5 - R & D rekreācija, kultūra un reliģija035 - pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem un ar klimatu saistītu risku novēršana un pārvaldība: plūdi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmām balstītas pieejas) 08.6 - citur neklasificēta atpūta, kultūra un reliģija036 - pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem un ar klimatu saistītu risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmām balstītas pieejas) 09.1 - pirmsskolas un pamatizglītība037 - pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem un ar klimatu saistītu risku novēršana un pārvaldība: citi, piemēram, vētras un sausums (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmām balstītas pieejas) 09.2. - vidējā izglītība038 - riska novēršana un ar klimatu nesaistītu dabas risku (t. i., zemestrīces) un ar cilvēku darbībām saistītu risku (piemēram, tehnoloģisku avāriju) pārvaldība, tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmām balstītas pieejas 09.3 pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība039 - ūdens nodrošināšana cilvēku patēriņam (ieguves, attīrīšanas, uzglabāšanas un sadales infrastruktūra, efektivitātes pasākumi, dzeramā ūdens piegāde) 09.4. - terciārā izglītība039 bis - dzeramā ūdens nodrošināšana (ieguves, attīrīšanas, uzglabāšanas un sadales infrastruktūra, efektivitātes pasākumi, dzeramā ūdens piegāde), kas atbilst efektivitātes kritērijiem [10] 09.5 - izglītība nav definējama pēc līmeņa040 - ūdens apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tai skaitā upju baseinu apsaimniekošana, īpaši klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumi, atkārtota izmantošana, noplūdes samazināšana) 09.6 - palīgpakalpojumi izglītībai041 - notekūdeņu savākšana un attīrīšana 09.7 - Pētniecības un attīstības izglītība041 bis - Notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem [11] 09.8 citur neklasificēta izglītība042 - sadzīves atkritumu apsaimniekošana: novēršana, samazināšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, otrreizējās pārstrādes pasākumi 10.1 - slimība un invaliditāte042 bis - Mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošana: atkritumu apsaimniekošanas atlikumi 10.2. - vecums044 - komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: novēršanas, samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes pasākumi 10.3. izdzīvojušie044 bis - Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: atlikušie un bīstamie atkritumi 10.4. - ģimene un bērni045 - Pārstrādāto materiālu kā izejvielu izmantošanas veicināšana 10.5 - bezdarbs045 bis - Pārstrādāto materiālu izmantošana par izejvielām, kas atbilst efektivitātes kritērijiem [12] 10.6. mājoklis046 - rūpniecisko teritoriju un piesārņotās zemes sanācija 10.7. - citur neklasificēta sociālā atstumtība046 bis - To rūpniecisko vietu un piesārņotās zemes atjaunošana, kas atbilst efektivitātes kritērijiem [13] 10.8 - Pētniecības un attīstības sociālā aizsardzība047 - atbalsts videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursefektivitātei MVU 10.9. - citur neklasificēta sociālā aizsardzība047 bis Atbalsts videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei lielos uzņēmumos Nav būtisks048 - gaisa kvalitātes un trokšņa samazināšanas pasākumi 049 - Natura 2000 teritoriju aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga izmantošana. 050 - dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, dabas mantojums un resursi, zaļā un zilā infrastruktūra 051 - IKT: ļoti augstas jaudas platjoslas tīkls (maģistrālais/atvilces maršrutēšanas tīkls) 052 - IKT: ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija ar darbību, kas līdzvērtīga optiskās šķiedras iekārtai līdz sadales punktam daudzdzīvokļu telpu apkalpošanas vietā) 053 - IKT: ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija, kuras veiktspēja ir līdzvērtīga optiskās šķiedras iekārtai līdz sadales punktam mājas un uzņēmuma telpu apkalpošanas vietā) 054 - IKT: ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija ar veiktspēju, kas līdzvērtīga optiskās šķiedras instalācijai līdz bāzes stacijai uzlabotai bezvadu saziņai) 055 - IKT: Citi IKT infrastruktūras veidi (ieskaitot liela mēroga datoru resursus/iekārtas, datu centrus, sensorus un citas bezvadu iekārtas) 055 bis - IKT: Citi IKT infrastruktūras veidi (tostarp liela mēroga datoru resursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisijas samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem (2. zemsvītras piezīme). 056 - jaunbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi - TEN-T pamattīkls [14] 057 - jaunizbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi - TEN-T visaptverošs tīkls 058 - jaunizbūvēti vai modernizēti sekundāro ceļu savienojumi ar TEN-T ceļu tīklu un mezgliem 059 - jaunizbūvēti vai modernizēti citi valsts, reģionālie un vietējie piekļuves ceļi 060 - rekonstruētas vai modernizētas maģistrāles un ceļi - TEN-T pamattīkls 061 - rekonstruētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi - TEN-T visaptverošais tīkls 062 - citi rekonstruētie vai modernizētie ceļi (autoceļu, valsts, reģionālie vai vietējie) 063 - transporta digitalizācija: autotransports 063 bis - Transporta digitalizācija, ja tā daļēji paredzēta SEG emisiju samazināšanai: autoceļi 064 jaunbūvēti vai modernizēti dzelzceļi TEN-T pamattīkls 065 jaunbūvēti vai modernizēti dzelzceļi TEN-T visaptverošs tīkls 066 - citi jaunbūvēti vai modernizēti dzelzceļi 066 bis - Citi jaunbūvēti vai modernizēti dzelzceļi elektriska/nulles emisija [15] 067 - rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi - TEN-T pamattīkls 068 - rekonstruētie vai modernizētie dzelzceļi - TEN-T visaptverošais tīkls 069 - citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi 069 bis citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi elektriska/nulles emisija (sk. 15. zemsvītras piezīmi) 070 transporta digitalizācija: dzelzceļš 071 - Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) 072 - pārvietojamie dzelzceļa aktīvi 072 bis - mobilā nulles emisija/ar elektroenerģiju darbināmi [16] dzelzceļa aktīvi 073 - tīra pilsētas transporta infrastruktūra [17] 074 - tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs [18] 075 - riteņbraukšanas infrastruktūra 076 - pilsētas transporta digitalizācija 076 bis - Transporta digitalizācija, ja tā daļēji paredzēta SEG emisiju samazināšanai: pilsētas transports 077 - alternatīvo degvielu infrastruktūra [19] 078 - multimodālais transports (TEN-T) 079 - multimodālais transports (ne pilsētas transports) 080 - jūras ostas (TEN-T) 080 bis jūras ostas (TEN-T), izņemot iekārtas, kas paredzētas fosilā kurināmā transportēšanai 081 - citas jūras ostas 081 bis - Pārējās jūras ostas, izņemot iekārtas, kas paredzētas fosilā kurināmā transportēšanai 082 - Iekšējie ūdensceļi un ostas (TEN-T) 082 bis - Iekšzemes ūdensceļi un ostas (TEN-T), izņemot iekārtas, kas paredzētas fosilā kurināmā transportēšanai 083 - iekšzemes ūdensceļi un ostas (reģionālie un vietējie) 083 bis0 iekšzemes ūdensceļi un ostas (reģionālie un vietējie), izņemot iekārtas, kas paredzētas fosilā kurināmā transportēšanai 083 bis1 drošības, drošības un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas esošajām lidostām 084 - transporta digitalizēšana: citi transporta veidi 084 bis transporta detalizācija, ja tas daļēji paredzēts SEG emisiju samazināšanai: citi transporta veidi 085 - infrastruktūra agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei 086 - infrastruktūra pamatizglītībai un vidējai izglītībai 087 - augstākās izglītības infrastruktūra 088 - infrastruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai 089 - migrantu, bēgļu un personu, uz kurām attiecas vai kuras piesakās starptautiskās aizsardzības saņemšanai, mājokļu infrastruktūra 090 - mājokļu infrastruktūra (kas neattiecas uz migrantiem, bēgļiem un personām, uz kurām attiecas vai kuras piesakās starptautiskās aizsardzības saņemšanai) 091 - cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo integrāciju kopienā 092 - veselības aprūpes infrastruktūra 093 - veselības aprūpes iekārtas 094 - veselības mobilie aktīvi 095 - digitalizācija veselības aprūpē 096 - pagaidu uzņemšanas infrastruktūra migrantiem, bēgļiem un personām, uz kurām attiecas vai kuras piesakās starptautiskās aizsardzības saņemšanai 097 pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai 098 - pasākumi, lai veicinātu ilgtermiņa bezdarbnieku piekļuvi nodarbinātībai 099 - īpašs atbalsts jauniešu nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskajai integrācijai 100 - atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai 101 atbalsts sociālajai ekonomikai un sociālajiem uzņēmumiem 102 - pasākumi darba tirgus iestāžu un dienestu modernizācijai un stiprināšanai, lai novērtētu un prognozētu prasmju vajadzības un nodrošinātu savlaicīgu un pielāgotu palīdzību 103 - atbalsts darba tirgus pielāgošanai un pārejām 104 - atbalsts darbaspēka mobilitātei 105 - pasākumi, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū un mazinātu uz dzimumu balstītu segregāciju darba tirgū 106 - pasākumi, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp bērnu aprūpes un apgādājamo personu aprūpes pieejamība 107 - pasākumi veselīgai un labi pielāgotai darba videi, kas pievēršas veselības riskiem, tostarp fizisko aktivitāšu veicināšanai 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai 109 - atbalsts darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanai pārmaiņām 110 - pasākumi, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas 111 - atbalsts agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (izņemot infrastruktūru) 112 - atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru) 113 - atbalsts terciārajai izglītībai (izņemot infrastruktūru) 114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru) 115 - pasākumi vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības sabiedrībā veicināšanai 116 - ceļš uz integrāciju un atgriešanos nodarbinātībā nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem 117 - pasākumi, lai uzlabotu tādu marginalizētu grupu kā romu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai un veicinātu viņu sociālo integrāciju 118 - atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kas strādā ar tādām nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām kā romi 119 - īpaši pasākumi, lai palielinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību nodarbinātībā 120 - pasākumi trešo valstu valstspiederīgo sociālajai integrācijai 121 - pasākumi, lai veicinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pieejamiem pakalpojumiem 122 - pasākumi ģimenes un kopienas aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai 123 - pasākumi veselības aprūpes sistēmu pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru) 124 - pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi ilgtermiņa aprūpei (izņemot infrastruktūru) 125 - pasākumi sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai, tostarp sociālās aizsardzības pieejamības veicināšanai 126 - nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku sociālās integrācijas veicināšana, ieskaitot vistrūcīgākos un bērnus 127 - materiālās nenodrošinātības novēršana, izmantojot pārtiku un/vai materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp papildu pasākumi 128 - valsts tūrisma aktīvu un tūrisma pakalpojumu aizsardzība, attīstība un popularizēšana 129 - kultūras mantojuma un kultūras pakalpojumu aizsardzība, attīstība un popularizēšana 130 - dabas mantojuma un ekotūrisma, kas nav Natura 2000 teritorijas, aizsardzība, attīstība un popularizēšana 131 - publisko telpu fiziska reģenerācija un apsardze 131 bis - Teritoriālās attīstības iniciatīvas, tostarp teritoriālo stratēģiju sagatavošana 132 - uzlabot ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru kapacitāti 133 sadarbības pastiprināšana ar partneriem gan dalībvalstī, gan ārpus tās 134 - šķērsfinansējums saskaņā ar ERAF (atbalsts EFF tipa darbībām, kas nepieciešamas darbības ERAF daļas īstenošanai un ir tieši saistītas ar to) 135 - valsts iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās kapacitātes palielināšana, lai īstenotu teritoriālās sadarbības projektus un iniciatīvas pārrobežu, starptautiskā, jūras un starpreģionālā kontekstā 135 bis Interreg: robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība 136 attālākie reģioni: papildu izmaksu kompensēšana pieejamības deficīta un teritoriālās sadrumstalotības dēļ 137 attālākie reģioni: īpaša rīcība, lai kompensētu papildu izmaksas, ko rada tirgus lieluma faktori 138 - attālākie reģioni: atbalsts papildu izmaksu kompensēšanai klimata apstākļu un palīdzības grūtību dēļ 139 attālākie reģioni: lidostas 140 - informācija un saziņa 141 - sagatavošana, ieviešana, uzraudzība un kontrole 142 - izvērtēšana un pētījumi, datu vākšana 143 - dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru kapacitātes stiprināšana 01 "zaļo" prasmju, darbavietu un "zaļās" ekonomikas veicināšana 1 MK 05.09.22023. noteikumi Nr.512 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"