13. Article

Visbeidzot Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, ir jāpārbauda arī tā atbilstība, proti, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoskaidro izskatāmajā lietā līdzsvarojamās intereses un tas, vai ar apstrīdēto normu ir panākts taisnīgs līdzsvars starp dažādajām tiesībām un likumiskajām interesēm. Tāpat tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā norma attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju nepārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. 13.1. Izskatāmajā lietā ir samērojamas komersanta - azartspēļu organizētāja - tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās pilnīgu labumu ar apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertajām citu cilvēku tiesībām uz veselību un sabiedrības labklājību. Ierobežojums, kas ar apstrīdēto normu radīts azartspēļu organizētāja īpašuma tiesībām, ir mērens, jo regulē tikai vienu konkrētu smēķējoša spēlētāja uzvedības izpausmi - smēķēšanu -, pieprasot, lai viņš atstāj spēļu zāli un tajā iekārtoto speciālo smēķēšanai paredzēto telpu. Nevar apgalvot, ka apstrīdētā norma pilnībā ierobežotu azartspēļu organizētāja komercdarbību. Proti, azartspēļu organizētāja - Pieteikuma iesniedzēja - vēl joprojām var organizēt azartspēles un gūt ieņēmumus no to organizēšanas. Kā liecina publiski pieejamie no kapitālsabiedrību operatīvajām atskaitēm gūtie dati par azartspēļu nozares finansiālo darbību 2024. gadā un 2025. gada pirmajā ceturksnī, azartspēļu organizētāji kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī guvuši ienākumus vairāk nekā 25 miljonu euro apmērā no azartspēļu automātiem un vairāk nekā divu miljonu euro apmērā no spēļu galdiem (sk. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotos operatīvos statistikas datus par izložu un azartspēļu tirgu 2025. gada 1. ceturksnī. Pieejams: www.iaui.gov.lv). Salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni šie ienākumi ir samazinājušies par aptuveni 10 procentiem. Tomēr nav iespējams konstatēt tiešu korelāciju starp minēto ieņēmumu samazinājumu un apstrīdētās normas ietekmi, jo nav datu par to, vai azartspēļu spēlētāji būtu sistemātiski pārtraukuši azartspēļu organizēšanas vietu apmeklēšanu tieši smēķēšanas aizlieguma dēļ. Gluži otrādi, no jau minētajiem Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas statistikas datiem secināms, ka no interaktīvo azartspēļu organizēšanas gūto ienākumu samazināšanās varētu būt vispārēja tendence, kam nav tiešas saistības ar apstrīdēto normu. Tomēr apstrīdētajai normai varētu būt netieša ietekme. Proti, ņemot vērā to, ka tā ir vērsta uz spēlētāja novēršanu no spēles, var samazināties spēlēšanas biežums vai ilgums. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir skāris tikai tos komersantus, kuri uz Tabakas aprites likuma 10. panta ceturtās daļas pamata bija izvēlējušies ierīkot tiem piederošajās azartspēļu organizēšanas vietās smēķēšanas telpas. Šādu īpaši norobežotu telpu ierīkošana nebija obligāta, ja azartspēļu organizētājs jau sākotnēji savās telpās nebija pieļāvis smēķēšanu. Īpašuma tiesību ierobežojumu atsver labums, ko no šā ierobežojuma gūst visa sabiedrība. Apstrīdētā norma tiecas pasargāt visas personas, kas uzturas azartspēļu organizēšanas vietās, - aktīvos smēķētājus, smēķēšanai pakļautās personas, kā arī darbiniekus - no saslimšanas riskiem, kā arī mazināt azartspēļu atkarības risku daļai spēlētāju. Konkrētajā gadījumā starp personas īpašuma tiesību ierobežojumu un sabiedrības veselību ir panākts taisnīgs līdzsvars, jo apstrīdētā norma kalpo plašākam un ilgtermiņa mērķim - sabiedrības kā vienota veseluma aizsardzībai, nevis atsevišķu personu mantiskajām interesēm. 13.2. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, samērīguma princips tika pārkāpts arī tādējādi, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ņēmis vērā azartspēļu organizētāju tiesisko paļāvību. Pieteikuma iesniedzēja ieguldījusi finanšu līdzekļus, lai azartspēļu organizēšanas vietās izveidotu konstruktīvi nodalītas smēķēšanai paredzētas telpas, attiecīgi aprīkojusi šīs telpas un paļāvusies uz to, ka tās rīcība būs atzīstama par tiesisku arī ilgtermiņā. Pretējā gadījumā tā lēmumu par minēto telpu izveidi nebūtu pieņēmusi un attiecīgi nebūtu ieguldījusi finanšu līdzekļus to izbūvē. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Persona var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t. i., persona var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika posmā tiks saglabātas un reāli īstenotas (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 24. punktu). Tomēr tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nedod pamatu paļauties uz to, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Grozot tiesisko regulējumu, likumdevējam ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 24.2. punktu). Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips aizsargā vienīgi tādas tiesības, uz kuru īstenošanu personai varēja rasties likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 21. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-03-01 13. punktu). Pieteikuma iesniedzējai uz Tabakas aprites likuma 10. panta ceturtās daļas pamata varēja rasties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka savā azartspēļu zālē ierīkotās smēķēšanas telpas varēs tikt izmantotas ilgtermiņā. Kā jau norādīts šā sprieduma 8. punktā, tiesības uz īpašumu aptver arī ekonomiskās intereses, kas izriet no komercdarbības veikšanas. Tomēr komersantam nevar veidoties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka attiecīgās nozares tiesiskais regulējums nekad netiks mainīts tādā veidā, kas varētu ietekmēt tā komercdarbību. Izskatāmajā lietā būtiski ir arī tas, vai likumdevējs, grozot tiesisko regulējumu, ir noteicis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izrietošā prasība nodrošināt pēc iespējas saudzējošāku pāreju uz jauno tiesisko regulējumu ir nozīmīga, jo personai, kurai jaunais regulējums tiks piemērots, ir jādod iespēja pienācīgā kārtā tam sagatavoties. Šādu saudzējošu pāreju iespējams nodrošināt, piemēram, pārejas noteikumos atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos uz noteiktu laiku (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 24. punktu). Apstrīdētā norma ir pieņemta 2024. gada 11. janvārī, bet atbilstoši Tabakas aprites likuma pārejas noteikumu 22. punktam tā stājās spēkā tikai 2025. gada 1. janvārī. Tādējādi azartspēļu organizētājiem bija atvēlēts gandrīz vesels gads, lai viņi pielāgotu savu komercdarbības praksi jaunajam tiesiskajam regulējumam. Šāds laika posms ir uzskatāms par pietiekamu tam, lai konkrētajā gadījumā būtu nodrošināta tiesiskās paļāvības aizsardzības principam atbilstoša un saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. Tabakas aprites likuma regulējums līdz 2025. gada 1. janvārim neprasīja, lai ikviens komersants savās kazino un spēļu zālēs izbūvētu īpašas smēķēšanai paredzētas telpas. Kā norāda Saeima, likumdevējs, pieņemot Tabakas aprites likuma 10. panta ceturto daļu, uzlika par pienākumu attiecībā uz minētajām telpām izpildīt noteiktas tehniskās prasības tikai tiem azartspēļu organizētājiem, kuri bija izvēlējušies nodrošināt saviem klientiem azartspēļu organizēšanas vietās smēķēšanas iespējas. Tātad attiecīgo telpu pielāgošana apstrīdētajā normā ietvertajām prasībām nebija noteikta kā pienākums, kas attiecas uz ikvienu komersantu, kura pamatdarbība ir azartspēļu organizēšana, bet tika veikta pēc brīvprātīgas izvēles, kura Pieteikuma iesniedzējas gadījumā rezultējusies konkrētos ar smēķēšanai paredzētu telpu izveidošanu un uzturēšanu saistītos izdevumos. Nedz no apstrīdētās normas, nedz Tabakas aprites likuma neizriet aizliegums komersantam pārveidot savas telpas pēc saviem ieskatiem vai izmantot citiem mērķiem, nevis smēķēšanai. Nav izslēdzama iespēja, ka smēķēšanas telpu pielāgošana citiem mērķiem prasīs no azartspēļu organizētājiem zināmu finansiālu ieguldījumu, piemēram, tad, ja viņi izvēlēsies attiecīgās telpas pārvietot, sniegt tajās jaunus pakalpojumus apmeklētājiem vai pat tās likvidēt. Taču arī šāds finansiāls ierobežojums ir uzskatāms par samērīgu iepretim labumam, kādu apstrīdētās normas rezultātā gūs azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāji, darbinieki un visa sabiedrība. Tādējādi apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem un nepārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt likuma "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā" 12. pantu, ciktāl ar to Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta otrā daļa papildināta ar 17. punktu, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Kucina