4. Article

DAĻA. PLĀNA VISPĀRĒJĀ SASKAŅOTĪBA UN IETEKME 4.1. Saskanīgums: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. 4.2. Dzimumu līdztiesība un iespēju vienlīdzība visiem: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. 4.3. Ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības stiprināšana: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. 4.4. Salīdzinājums ar investīciju atsauces vērtību: Iepriekš sniegtā informācija netiek mainīta. Finanšu ministrs A. Ašeradens 1. pielikums Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešajam papildinājumam principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums KOMPONENTE 1: KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA 1.3.1.1.i. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija Novērtējuma 1. daļa Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļaJĀ NĒ Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" Klimata pārmaiņu mazināšanaX Pielāgošanas klimata pārmaiņāmX Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība X Investīcijai, ko atbalsta Atjaunošanas un noturības mehānisms, ir nenozīmīga paredzama ietekme uz šo vides mērķi, ņemot vērā gan tiešo, gan primāri netiešo ietekmi visā dzīves ciklā. Nav identificēti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes un ūdens resursa saglabāšanu, jo netiek uzstādītas ūdens pārstrādes vai ūdeni lietojošas ierīces.Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde X Būvdarbu vai būvju nojaukšanas procesa laikā tiks ievērotas tādas atkritumu apsaimniekošanas darbības13, kuras nodrošinās būvniecības vietā radīto atkritumu klašu turpmāko reģenerāciju vai apglabāšanu, ievērojot Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā spēkā esošos normatīvos aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā un noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību hierarhiju14.Pasākuma īstenošanā tiks nodrošināts, ka būvdarbu veicējam ir attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas atļauja vai ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kurš nodrošina būvniecības vietā radīto atkritumu apsaimniekošanas posmus (t.i., savākšanu (t.sk., šķirošanu), pārvadāšanu un reģenerāciju (arī pārstrādāšanu)). Pasākuma īstenošanas laikā būvdarbu veicējs nodrošinās, ka pārstrādātais un/ vai reģenerētais būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu daudzums ir vismaz 70% (svara) apmērā no kopējā būvniecības vietā radīto atkritumu daudzuma. Būvdarbu vai būvju nojaukšanas rezultātā radītajiem atkritumiem tiks nodrošināta: - bīstamo vielu un materiālu atdalīšana (piem., azbesta saturošie materiāli, tvertnes ar bīstamu vielu atliekām, ar bīstamām vielām pārklāti vai piesūcināti materiāli un darba instrumenti u.c.) un to apsaimniekošana videi un dzīvajiem organismiem drošā veidā; - atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu materiālu atdalīšana, piem., vēsturisku ķieģeļu gadījumā, to atkārtota izmantošana iekštelpu un ārējo dekoratīvo sienu izstrādē; - metāla un plastmasas priekšmetu, stikla, koksnes, apmetumu, betona, ķieģeļu, keramikas, akmeņu u.c. atdalīšana (t.i., šķirošana). Papildus norādām, ka azbesta saturošie materiālu demontāža tiks veikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 301 noteiktajām prasībām15. Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē X Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu vadības likumu16 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir atbildīgs par civilās aizsardzības sistēmas darbības vadību, koordinēšanu un kontroli. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu17 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir viena no galvenajām institūcijām, lai nodrošinātu "savlaicīgu un kvalitatīvu ugunsgrēku un glābšanas darbu"18 katrā no minētajiem katastrofas draudiem.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana X Savlaicīga un kvalitatīva ugunsgrēka un glābšanas darbi ir galvenais elements katastrofas laikā, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu. Ierosinātie pasākumi katastrofu pārvaldības sistēmas infrastruktūras uzlabošanai nekaitēs bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmai. Pretēji tam darbībām būs ilgtermiņa pozitīva ietekme.13 Atkritumu apsaimniekošanas darbības Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē.14 Atkritumu apsaimniekošanas likums (28.10.2010., https://likumi.lv/ta/id/221378-atkritumu-apsaimniekosanas-likums), Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem (Nr. 319, 26.04.2011., https://likumi.lv/ta/id/229378-noteikumi-par-atkritumu-regeneracijas-un-apglabasanas-veidiem), Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus (Nr. 302, 19.04.2011., https://likumi.lv/ta/id/229148-noteikumi-par-atkritumu-klasifikatoru-un-ipasibam-kuras-padara-atkritumus-bistamus), Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība (Nr. 113, 18.02.2021., https://likumi.lv/ta/id/321151-atkritumu-un-to-parvadajumu-uzskaites-kartiba) u.c. 15 Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (Nr. 301, 19.04.2011., https://likumi.lv/ta/id/229147-noteikumi-par-azbesta-un-azbesta-izstradajumu-razosanas-radito-vides-piesarnojumu-un-azbesta-atkritumu-apsaimniekosanu). 16 Civilās aizsardzības un katastrofu vadības likums, 01.10.2016., https://likumi.lv/ta/en/en/id/282333-civilā-aizsardzības-un-katastrofu-pārvaldīšanas-likums. 17 Valsts civilās aizsardzības plāns, 26.08.2020., https://likumi.lv/ta/id/317006-par-valsts-civilas-aizsardzibas-planu. 18 Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stratēģija 2020. 2022.gadam, https://www.vugd.gov.lv/lv/nozares-politika. Novērtējuma 2. daļa Jautājums NĒ Detalizēts izvērtējums Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?X Pamatojoties uz primārās enerģijas patēriņu un siltuma patēriņu, ēkas, kurās veikta energoefektivitātes atjaunošana, pirms un pēcrenovācijas salīdzinājumā ar jaunu gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēku:1. vidējā kWh/m2 siltumenerģijas patēriņā vidējie rādītāji: - pirms renovācijas bija 189 kWh/m2 gadā, - pēc energoefektivitātes pasākumiem 78,5 kWh/m2 gadā - jauna gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēka 43,68 kWh/m2 gadā 2. kopējās enerģijas gala patēriņa vidējā vērtība kWh/m2: - pirms renovācijas 205,83 kWh/m2 gadā - pēc energoefektivitātes pasākumiem 88,68 kWh/m2 gadā - jauna gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēka 62,29 kWh/m2 gadā Investīcijas ietvaros plānots nojaukt 14622 m2 no ievērojami patērējošā īpašuma un uzbūvēt/ aizstāt to ar 14389 m 2 gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēkām, tādējādi samazinot siltumenerģijas patēriņu siltumapgādē par 77,26% un kopējā enerģijas gala patēriņā par 70,22%. Nojaucot esošos, vidi degradējošos ar augstu siltumenerģijas patēriņu ēku objektus ne mazākā platībā, kā uzbūvējot jaunus gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēku objektus tiktu panākts 206,54 t CO2 ekviv./ gadā izmešu samazinājums, kas par 20,5% pārsniedz to t CO2 ekviv./ gadā ietaupījumu, ko varētu panākt ar standarta energoefektivitātes/ renovācijas pasākumiem. Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?X Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķi, proti, "padarīt Eiropu klimata ziņā neitrālu un aizsargāt mūsu dabas dzīvotni cilvēkiem, planētām un ekonomikai, tostarp aizsargāt cilvēku dzīvību, dzīvniekus un augus, samazinot piesārņojumu", civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmai un infrastruktūrai jāspēj efektīvi reaģēt uz katastrofām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Saskaņā ar Latvijas Valsts plānu par pievienošanos klimata pārmaiņām līdz 2030. gadam ir paredzamas ievērojamas klimata pārmaiņu ietekmes uz plūdiem (arī ledus sastrēgumu izraisīti plūdi), vētru izraisītiem plūdiem, spēcīgu lietusgāžu (galējību) izraisītiem plūdiem, vētrām un mežu un kūdras savvaļas ugunsgrēkiem. Šie noteiktie riski tika novērtēti Valsts civilās aizsardzības plānā, ņemot vērā novērotās sekas un saistīto risku iespējamību/ varbūtību. Šādas klimata pārmaiņu iezīmes ietekmēs teritoriālo plānošanu un tūrismu, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, paredzētos pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā, būvniecības un infrastruktūras plānošanu, veselības un labklājības pakalpojumus, lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumus. Piemēram, vidēji meža ugunsgrēki rada 115 tūkstošus tonnu CO2 ekvivalenta SEG emisiju gadā. 2018. gadā mežu, tostarp purvu, SEG emisijas sasniedza 446 tūkstošus tonnu CO2 ekvivalenta, kas atbilst 3,4% no kopējām SEG emisijām valstī, iekļaujot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību. (Avots: 2020. gada SEG inventarizācija, iesniegta 15.10.2020: https://unfccc.int/documents/254553).Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?X Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitotatkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (iii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? X Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?X Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, X tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? KOMPONENTE 3: NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA 3.1.2.4.i.S Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai: o Ēkas Dubultu prospektā 71, Jūrmalā pirmā un centrālā korpusa siltināšana (ēkā atrodas istabiņas klientiem un ēdināšanas telpas), nodrošinot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, zibensaizsardzības sistēmas izveide; o Ēkas Slokas ielā 61, Jūrmala pirmā un trešā korpusa atjaunošana un pārbūve, kā arī materiāli tehniskā nodrošinājuma iegāde kompetenču attīstības centra izveidei, dīzeļģeneratora iegāde elektroenerģijas pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai. Novērtējuma 1. daļa Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļaJāNēPamatojums, ja izvēlēts "Nē"Klimata pārmaiņu mazināšanaX Pielāgošanās klimata pārmaiņāmX Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzībaX Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšanaX Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontroleX Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošanaX Novērtējuma 2. daļa JautājumiNēPamatojums pēc būtībasKlimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?X Ietekme uz SEG emisijām• Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiks uzlabota ēku, kurās tiek sniegti pakalpojumi, energoefektivitāte, tādējādi samazinot ikgadējo primārās enerģijas patēriņu un sniedzot enerģijas ietaupījumu un SEG emisiju samazinājumu; • renovācijas programmai ir potenciāls samazināt enerģijas patēriņu, palielināt energoefektivitāti, būtiski uzlabojot attiecīgo ēku energosniegumu, un būtiski samazināt SEG emisijas. Tādējādi tas palīdzēs sasniegt valsts energoefektivitātes palielināšanas gada mērķrādītāju, kas noteikts saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES) un nacionāli noteikto devumu Parīzes klimata nolīgumam. Vienlaikus jāmin, ka, lai arī infrastruktūras objektā Slokas ielā 61, Jūrmalā plānota dīzeļdegvielas ģeneratora iegāde kā rezerves enerģijas avots, lai nodrošinātu kompetenču attīstības centra darbību un elektroenerģijas piegādes pakalpojuma nepārtrauktību krīzes situācijās, dīzeļdegvielas ģenerators tiks izmantots tikai ārkārtas situācijās, tādējādi ierobežojot SEG emisijas un gaisa piesārņojumu. Dīzeļdegvielas ģeneratora kā rezerves enerģijas avota iegādes nepieciešamību saasināja arī situācijas, kas veidojas spēcīgu vētru, liela apjoma nokrišņu un plūdu rezultātā, kad tiek traucēta vai pat uz laiku pārtraukta elektroenerģijas padeve. Tā rezultātā līdz elektroenerģijas pakalpojuma atjaunošanai tiek paralizēta ēku funkcionalitāte. Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?X Dubultu prospektā 71, Jūrmalā ēkas siltināšana neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte un līdz ar to iespējams ietaupīt tās apsildei nepieciešamo enerģijas patēriņu.Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ietekmē paredzētās aktivitātes jomu Latvijā būvniecībai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi): • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; • sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; • nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; • vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi). Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas: Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums ēkāmBojājumi ēkām pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi ēkām ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās; ēku remonta nepieciešamība vai nelabojami bojājumi; ēkas norakstīšana; ēku vērtības krišanās un apdrošināšanas cenu pieaugums; drošības un komforta samazināšanās.Pārslodzes pieaugums uz ēku jumtiem no liela nokrišņu daudzuma sniega formā īslaicīgā periodā gadījumosBojājumi ēku konstrukcijām (pastiprināta mikroplaisu veidošanās slodzes dēļ, mitruma bojājumi); jumtu sabrukšana; pelējuma palielināšanās; dzīvības un īpašuma apdraudējums.Ēku pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļApdraudējums ēku un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei (vislielākais apdraudējums ir vecām ēkām, kuru pamatu noturībai un hidroizolācijai, ja tāda ir, ir ievērojams nolietojums), ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos ēkas konstrukcijās.Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarāPieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā.Potenciālās plānotās aktivitātes un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā Latvijā ir iekštelpu pārkaršana, tiks veikta ēkā esošo telpu ventilācijas risinājumu uzlabošana, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā. Tādējādi nav pierādījumu par nozīmīgu tiešo un primāro netiešo ietekmi uz šo vides mērķi visā pasākuma aprites ciklā. Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanas dokumentiem Pasākums atbilst Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam paredzētajam rīcības virzienam - būvju un ēku pielāgošana klimata pārmaiņu ietekmēm un slodzēm, veicinot publiskā sektora un lielāko uzņēmumu ēkās tādu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu, t.sk zaļās infrastruktūras risinājumu ieviešanu, kas pasargā ēkas no siltuma uzkāršanas, lai samazinātu kondicionēšanas sistēmu uzstādīšanas un lietošanas nepieciešamību. Papildus tam paredzētās aktivitātes plānotas būt saskanīgas ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam paredzētajiem pasākumiem: • Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam pāreja uz klimatneitralitāti īstenojama cita starpā caur visaptverošu energoefektivitāti, t.sk., attiecībā uz ēku atjaunošanu; • Lai veicinātu Direktīvā 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti noteikto, Latvijā ir pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunošanām un pārbūvēm no 2021. gada, t.sk. no 2021.gada visām jaunām ēkām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām. • Saskaņā ar Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju līdz 2050.gadam Latvijai jāsasniedz ēku dekarbonizācijas mērķis, dzīvojamam fondam līdz 2050. gadam jāatbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem. Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs:(i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? X Ņemot vērā gan tiešo, gan primāro netiešo ietekmi visā aprites ciklā, pasākuma atbalstītās darbības paredzamā ietekme uz šo vides mērķi ir nebūtiska. Nav konstatēti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, jo netiek uzstādīta ūdensapgādes armatūra vai iekārtas, kas izmanto ūdeni.Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu1 tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem2; (iii) vai radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku3? X Pasākuma paredzamā ietekme ir nebūtiska:• finansēšanas fonda ietvaros plānoto siltināšanas un citu remontdarbu (ventilācija, lifts, panduss) izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu; • plānots, ka iepirkuma, kas tiks izsludināts būvdarbu veikšanai, pretendenti tiks aicināti nodrošināt Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu, 11.panta 2.punkta prasību, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies zemu izmaksu īres māju būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu. Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju4 emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?X Nav paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņojošās emisijas gaisā, ūdenī vai zemē:• pasākums atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020. 2030. gadam, kur paredzēts veicināt energoefektivitātes pasākumus pašvaldību ēkās, kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu pašvaldību ēkās, kas rada zemas emisijas (2.2.pasākums), lai mazinātu NOx, NMGOS un PM2,5 emisijas; • būvniecības procesa laikā tiks veikti pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai; • Latvijā ir pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunošanām un pārbūvēm no 2021. gada, jo: 1) Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti paredzējusi, ka valsts veicina, lai ēkas atjaunojot padarītu par gandrīz nulles enerģijas ēkām; 2) Līdz 2050. gadam jāsasniedz ēku dekarbonizācijas mērķi: • renovējot ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē; • azbesta atkritumu tālākā apsaimniekošana paredzēta atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu". Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai(ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? X Pasākuma paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska, ievērojot to tiešo vai netiešo efektu dzīves ciklā. Investīcijas energoefektivitātē nav paredzētas ēkās, kuras atrodas NATURA 2000 teritorijā, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Energoefektivitātes uzlabošanas investīcijas paredzētas ēkās, kas neskar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.KOMPONENTE 4: VESELĪBA 4 - Veselība 4.1.1.2.i.: Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā;Novērtējuma 1. daļa Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļaJĀ NĒ Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" Klimāta pārmaiņu mazināšanaX Pielāgošanas klimata pārmaiņāmX Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzībaX Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrādeX Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemēX Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošanaX Novērtējuma 2. daļa Jautājums NĒ Detalizēts izvērtējums Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?X Ietekme uz SEG emisijām• Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka ANM ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām. • Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām. • Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti. • Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Atsevišķās slimnīcās plānota dīzeļdegvielas ģeneratoru iegāde kā rezerves enerģijas avots, lai nodrošinātu slimnīcas darbības un medicīnisko pakalpojumu nepārtrauktību krīzes situācijās. Dīzeļģeneratori tiks izmantoti tikai ārkārtas situācijās, tādējādi ierobežojot SEG emisijas un gaisa piesārņojumu. Dīzeļģeneratoru iegāde plānota kā daļa no slimnīcas hibrīdās energoapgādes sistēmas, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Ņemot vērā, ka slimnīcu ēkas, kuras tiks īstenotas projektos, būvējot jaunas ēkas, tiks attīstītas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzams, ka samazināsies enerģijas apjoma izmantošana un tādejādi būs mazākas SEG emisijas. Precīzu SEG emisiju apjomu, kas varētu tikt radīts īstenoto pasākumu rezultātā, šobrīd nav iespējams aprēķināt. Pašvaldība savos noteikumos nosaka nosacījumus attiecībā uz pieslēgšanos ūdensapgādes un centralizētās siltumapgādes sistēmām, teritorijas labiekārtošanas darbiem jaunizveidojamās un esošās apbūves teritorijās. Kur iespējams, tiek plānoti alternatīvi ilgtspējīgi enerģijas patēriņa un iegūšanas varianti, tajā skaitā plānojot izbūvēt atbilstošu gaisa apmaiņas (rekuperācijas) sistēmas, siltum sūkņu un saules kolektoru uzstādīšanu Piemēram, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" projekta ietvaros būvētā ēka saskaņā ar ēkas pagaidu energosertifikātu, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Ēkas apkurei tiek izmantota siltumsūkņu sistēma, tāpēc ēkas enerģijas patēriņš apkurei, kā arī ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam atbilst A klases ēkas līmenim. Piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā rekonstrukciju ietvaros tiks pilnībā nomainīts apgaismojums uz energoefektīviem apgaismojuma elementiem, sensoriem, apgaismojuma regulācija caur BMS. Rekonstrukcijas projektos paredzēta logu un durvju nomaiņa, ar atbilstošiem siltumvadītspējas koficientiem, lai uzlabotu ēkas energoefektivitātes rādītājus. Ūdens taupības pasākumi sensoru aprīkojums publiskajiem sanmezgliem, procedūru telpām. Piemēram, VSIA "Piejūras slimnīca" projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija, kuras ietveros tiks pilnībā nomainīts jumta segums, veikta bēniņu siltināšana, tiks veikta grīdas seguma rekonstrukcija nodrošinot siltumizolāciju, veikta logu un ārdurvju nomaiņa ar atbilstošiem siltumvadības koeficentiem, veikta apkures sistēmas rekonstrukcija, tiks pilnībā nomainīts apgaismojums uz energoefektīviem apgaismojuma elementiem. Veikto pasākumu rezultātā tiks nodrošināta ēkas energoefektivitāte un resursu taupība ēkas ekspluatācijas laikā. Attiecībā uz ēkām, kurās projektu ietvaros tiks īstenota renovācija, paredzams, ka samazināsies enerģijas apjoma izmantošana, salīdzinot ar ekvivalentu pakalpojumu sniegšanu novecojošā infrastruktūrā, tādejādi samazinot kopējās SEG emisijas. Kā arī atbilstoši spēkā esošajā regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem, tiks nodrošināta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2024/1275 (2024.gada 24.aprīlis) par ēku energosniegumu, ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, t.sk. attiecībā uz inženiertehniskajām prasībām par automātisko apgaismojumu, enerģijas monitoringa sistēmām un minimālajām energosnieguma prasībām. Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu • Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī DP 2021.-2027. ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai. Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?X Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radītos potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ietekmē paredzētās aktivitātes jomu Latvijā būvniecībai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi): • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; • sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; • nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi). Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas: Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums ēkāmBojājumi ēkām pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi ēkām ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās; ēku remonta nepieciešamība vai nelabojami bojājumi; ēkas norakstīšana; ēku vērtības krišanās un apdrošināšanas cenu pieaugums; drošības un komforta samazināšanās.Pārslodzes pieaugums uz ēku jumtiem no liela nokrišņu daudzuma sniega formāīslaicīgā periodā gadījumos Bojājumi ēku konstrukcijām (pastiprināta mikroplaisu veidošanās slodzes dēļ, mitruma bojājumi); jumtu sabrukšana; pelējuma palielināšanās; dzīvības un īpašuma apdraudējums.Ēku pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļApdraudējums ēku un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei (vislielākais apdraudējums ir vecām ēkām, kuru pamatu noturībai un hidroizolācijai, ja tāda ir, ir ievērojams nolietojums), ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos ēkas konstrukcijās.Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarāPieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā.Potenciālās plānotās aktivitātes un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem • slimnīcu ēkas tiks būvētas atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem. Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem Izbūvētās ēkas plānots izmantot vairāk kā 30 gadus un aktīvu paredzamais darbmūžs pārsniedz 50 gadus. Ņemot vērā klimata pārmaiņu prognozes Latvijai, ēku būvniecībā tiks nodrošināta pielāgošanās arī plūdiem (saskaņā ar Plūdu risku pārvaldības plāniem vai pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām (integrētām pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos), nodrošinot ēku un infrastruktūras pretplūdu aizsardzību, izbūvējot noteces, veidojot zaļo infrastruktūru, nodrošinot atbilstošu hidroizolāciju un citus risinājumus). Tāpat, atbilstoši prognozēm, tiks nodrošināta pielāgošanās karstuma viļņiem, plānojot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kā arī mazināts kaitējums veselībai, veicinot pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, novēršot ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku. Piemēram, attiecībā uz ieguldījumiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā - slimnīcas teritorija neatrodas klimata pārmaiņu risku zonā. Tā nav pakļauta applūšanas riskiem, un arī gruntsūdeņu līmenis nerada draudus teritorijas infrastruktūrai vai būvēm. Vienlaikus tiek īstenoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi, lai veicinātu videi draudzīgu un klimatnoturīgu attīstību. Tiek saglabāta un labiekārtota parka zona ar bioloģisko daudzveidību, tādējādi radot atveseļojošu vidi pacientiem un uzlabojot slimnīcas personāla labbūtību. Ēkām iespēju robežās tiek sakārtota lietusūdens novadīšanas sistēma, integrējot infiltrācijas kasetes un lietusūdens savākšanas laukus (ievalkas), lai efektīvi apsaimniekotu nokrišņus un samazinātu iespējamos plūdu riskus. Turklāt tiek izbūvēts zaļais jumts, kas papildus nodrošina ekoloģisku funkcionalitāti un palīdz samazināt ēku ietekmi uz vidi. Teritorijā tiek veidoti jauni apstādījumi, saglabājot vērtīgus kokus un nodrošinot zaļo segumu arī turpmāk. Nocirsto koku vietā tiek stādīti jauni koki, saglabājot teritorijas dabisko ainavu un ekosistēmas līdzsvaru. Piemēram, 21. korpusa pārbūves ietvaros tika veikta dižskābarža un lapegles pārstādīšana piemērotākās vietās, lai nodrošinātu to turpmāku augšanu un attīstību. Ņemot vērā minēto, nav nepieciešamības piemērot specifiskas nacionālās klimata risku stratēģijas šai teritorijai. Ja nākotnē tiks veikti papildu pētījumi vai izmaiņas teritorijas attīstības plānos, potenciālie klimata riski tiks atkārtoti izvērtēti, un, ja nepieciešams, tiks veikti atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Piemēram, VSIA "Piejūras slimnīca" tiek paredzēts pilnībā nomainīt jumta konstrukciju un jumta segumu, tai skaitā izbūvēt lietus ūdens noteku sistēmu, lai mazinātu nokrišņu radīto bojājumu riskus. Vienlaicīgi iespēju robežās tiks veikti ēkas pamatu remontdarbi, lai mazinātu gruntsūdeņu radītos riskus. Labiekārtojot teritoriju ap ēku, tiks saglabāti esošie koki, kuri apēno ēku, nodrošinot vienmērīgu temperatūru ēkā. Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?X Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai• Ēku pieslēgšana pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām tiks nodrošināta saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem. • Jaunu ēku būvniecībā tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā ir ieviesti vairāki pasākumi ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai. Projektā ir integrēti ilgtspējīgi lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumi, tostarp lietus dārzs un infiltrācijas bioievalka, kas palīdz regulēt hidroloģiskos apstākļus, samazinot plūdu riskus un optimizējot ūdens uzkrāšanu sausuma periodos . Lietus ūdeņu novadīšanas sistēma ir savienota ar kopējo kanalizācijas tīklu, un papildus tiek izmantotas lietusūdens savākšanas lauki (ievalkas), lai veicinātu dabisko infiltrāciju . Lai saglabātu ūdens kvalitāti un novērstu ūdens resursu izsīkšanu, būvniecības laikā tiek ievērotas stingras vides prasības, kas novērš augsnes sablīvēšanos, gruntsūdeņu piesārņojumu un citus potenciālos degradācijas riskus . Tiek kontrolēta esošo koku sakņu aizsardzība, ierobežojot smagās tehnikas kustību un nodrošinot sakņu zonu norobežošanu . Lai novērstu gruntsūdeņu izmaiņas un samazinātu ietekmi uz apkārtējiem kokiem, nepieciešamības gadījumā tiek organizēta papildu laistīšana . Attiecībā uz ūdens patēriņa samazināšanu ēkās, publisko zonu sanitārajos mezglos un procedūru telpās tiek uzstādīti sensoru tipa jaucējkrāni un regulējamās ūdens skalošanas sistēmas, kas ievērojami optimizē ūdens patēriņu . Šie pasākumi nodrošina efektīvu ūdens izmantošanu un atbilst ilgtspējīgas attīstības principiem, minimizējot būvlaukuma ietekmi uz apkārtējo vidi. Ūdens taupīšanas pasākumi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ietver: • Sensoru tipa jaucējkrānu un ūdens skalošanas sistēmu izbūvi publisko zonu sanmezglos un procedūru telpās, lai samazinātu nevajadzīgu ūdens patēriņu. • klozetpodu ar sensoru uzstādīšanu WC telpās. Šīs ūdens skalošanas sistēmas ir aprīkotas ar regulētājierīci, kas ļauj ekspluatācijas laikā pielāgot skalošanas ūdens apjomu atbilstoši vietējiem kanalizācijas sistēmas apstākļiem. Pēc regulēšanas pilns skalošanas apjoms nepārsniedz 6 litrus vienā skalošanas reizē, kā noteikts uzstādīšanas vadlīnijās. • Bezkontakta jaucējkrānu GROHE Bau Cosmopolitan E ar sensoriem uzstādīšanu publisko zonu WC telpās pie izlietnēm. GROHE EcoJoy tehnoloģija nodrošina, ka ūdens patēriņš nepārsniedz 5,7 litrus minūtē, tādējādi ievērojami samazinot ūdens patēriņu. • Bezkontakta izlietnes maisītāju Essence E, infra-red uzstādīšanu publisko zonu WC telpās pie izlietnēm. Šī sistēma ar ūdens taupīšanas tehnoloģiju nodrošina, ka ūdens patēriņš nepārsniedz 5 litrus minūtē. • Piemēram, VSIA "Piejūras slimnīca" projekta ietvaros paredzēts veikt ēkas inženierkomunikāciju rekonstrukciju, tai skaitā apkures, ūdens un kanalizācijas sistēmu pieslēgumus pie pašvaldības apsaimniekotajiem centralizētajiem ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes tīkliem. Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?X Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:• projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana • tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem • darbība neietver nojaukšanas darbus. Darbības būvniecības prasībās tiks noteikta mērķvērtība, ka vismaz 70 % (pēc svara) no būvlaukumā radītās nebīstamās būves jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas iepirkumu procedūrās tiek paredzēts, ka būvniecības un renovācijas darbos saglabātie elementi, kas ir labā stāvoklī, tiek uzglabāti slimnīcas teritorijā un izmantoti atkārtoti gan remontdarbos avārijas situācijās, gan īslaicīgai pagaidu lietošanai. Tas veicina resursu atkārtotu izmantošanu un samazina nepieciešamību pēc jaunu materiālu iegādes. • Papildus tam būvgružu pārstrādes prasība ir iekļauta visos būvniecības līgumos, nodrošinot atbilstību ES Būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolam. Līgumslēdzējiem ir pienākums nodrošināt, ka vismaz 70% no būvniecības un nojaukšanas laikā radītajiem nedrošajiem atkritumiem tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai citai materiālu atgūšanai (tostarp aizbēršanai). • Tiek nodrošināta pilnīga atbilstība nacionālajai likumdošanai attiecībā uz būvgružu apsaimniekošanu, tostarp tiek izpildītas prasības par būvgružu apjoma deklarāciju un to atbilstošu apsaimniekošanu. • Tāpat visos līgumos tiek ievērotas Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības, kas nosaka, ka atkritumi, kas rodas pārbūves darbos (izņemot nojaukšanas atkritumus), nedrīkst pārsniegt 11 tonnas uz 100 m² no iekštelpu bruto platības. Šo normu izpilde tiek kontrolēta visā būvniecības procesā, lai nodrošinātu atkritumu rašanās ierobežošanu un efektīvu apsaimniekošanu atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības principiem. Piemēram, VSIA "Piejūras slimnīca" realizējot būvdarbu iepirkumu tiks noteiktas Zaļā publiskā iepirkuma prasības, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.353 "Prasības zaļajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" 1.pielikuma 6.sadaļā "Iekštelpu apgaismojums" noteiktās prasība iekštelpu apgaismojuma projektam, kā arī resursus taupošu un energoefektīvu spuldžu iegādei un uzstādīšanai. Papildus tiks izvirzītas prasības atbilstošai atkritumu apsaimniekošanai būvdarbu laikā. Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?X Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.Latvijas likumdošanas prasības aizliedz lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr. 1907/2006 kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK nosacījumiem. Trokšņu ierobežojumi ir saskaņošanas procesa ar pašvaldību sastāvdaļa, savukārt, putekļu izplatības mazināšanu būvniecības procesā nodrošinās teritoriju norobežošana. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas projektā, pamatojoties uz tehnisko specifikāciju un līguma pielikumiem, būvdarbu veikšana tiek organizēta, ievērojot stingras prasības attiecībā uz trokšņa, putekļu un piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanu . Trokšņa kontroles pasākumi: • Uzņēmējam ir pienākums savlaicīgi plānot un saskaņot trokšņainus darbus ar Pasūtītāju. • Trokšņu un vibrāciju izraisošos darbus nepieciešams veikt ārpus slimnīcas darbalaika, piemēram, darba dienās no plkst. 16:00 21:00 un brīvdienās no plkst. 10:00 18:00. • Tiek ierobežota smagās tehnikas izmantošana slimnīcas aktīvajās zonās, lai neradītu pārmērīgus traucējumus pacientiem un personālam. Putekļu un piesārņojuma ierobežošanas pasākumi: • Būvlaukums tiek norobežots, lai nepieļautu putekļu izplatīšanos uz slimnīcas telpām un apkārtējo vidi. • Uzņēmējam jāizmanto mitrās putekļu savākšanas metodes un, ja nepieciešams, jāveic būvlaukuma un ceļu regulāra tīrīšana. • Materiālu un atkritumu pārvietošana jāorganizē tā, lai samazinātu putekļu emisijas. • Uzņēmējam jānodrošina, ka būvdarbu laikā inženierkomunikācijas un infrastruktūra tiek pasargāta no piesārņojuma, tajā skaitā jāizmanto nosegmateriāli un norobežojumi. Būvgružu un piesārņojošo vielu apsaimniekošana: • Būvgružu apsaimniekošanas prasības ir iekļautas būvniecības līgumos uzņēmējam ir jāizstrādā vides aizsardzības plāns un jānodrošina, ka atkritumi tiek atbilstoši apsaimniekoti un izvesti uz specializētām atkritumu poligonām. • Uzņēmējam jānodrošina, ka tiek ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz būvgružu apjoma deklarāciju un apsaimniekošanu. • Būvgruži un atkritumi tiek šķiroti un pārstrādāti, ievērojot Zaļā Publiskā Iepirkuma prasības. Līguma pielikumu izpilde un atbildība: • Visi šie pasākumi ir būvniecības līguma neatņemama sastāvdaļa, un to ievērošana ir būvuzņēmēja atbildība. • Būvdarbu veikšana tiek kontrolēta būvuzraudzības ietvaros, lai nodrošinātu atbilstību normatīviem un samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi. Šie pasākumi nodrošina minimālu ietekmi uz slimnīcas darbību, samazina troksni, putekļus un piesārņojumu, kā arī atbilst Eiropas Savienības un Latvijas vides aizsardzības prasībām. Piemēram, VSIA "Piejūras slimnīca" projektā paredzēta ēkas rekonstrukcija, tai skaitā esošā azbesta šīfera jumta seguma nomaiņa. Būvdarbu laikā tiks ievērotas atkritumu apsaimniekošanas prasības, tai skaitā bīstamā materiāla atbilstošu utilizāciju. Labiekārtojot teritoriju ap ēku, tiks saglabāti esošie koki, kuri apēno teritoriju, nodrošinot vienmērīgu temperatūru ēkā un uzlabo gaisa kvalitāti. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?X Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo:• plānots, ka projekti tikt veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā, • Attiecībā uz jauno būvniecību tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā tiek noteikti un ieviesti ietekmi mazinošie pasākumi. •Nav plānots atbalstīt būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli, līdz ar to nav paredzēta ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) veikšana. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas projektā, pamatojoties uz projekta plānojumu, EIA veikšana nav paredzēta, jo būvniecības un labiekārtošanas aktivitātes neatrodas bioloģiski jutīgās teritorijās, kā tās definētas Dzīvotņu un Putnu direktīvās. • Vienlaikus projekta aktivitātes ietver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas parka zonas labiekārtošanu, lai veicinātu tās izmantošanu gan pacientiem, gan personālam. Jau šobrīd parkā ir uzstādīti putnu novērošanas stendi, kā arī tiek organizēti dažādi pasākumi, tostarp putnu vērošana un putnu būrīšu izgatavošana, kas veicina vides izglītību un dabas daudzveidības saglabāšanu. • Projekta ietvaros paredzēts turpināt attīstīt atveseļojošas vides veicināšanu parka teritorijā, izveidojot: • bērnu aktivitāšu zonas, • jaunus apstādījumus, • soliņus un labiekārtotas atpūtas vietas, kas veicinās parka aktīvāku izmantošanu un uzlabos pacientu un slimnīcas personāla labbūtību. Šīs aktivitātes ir vērstas uz dabai draudzīgas un ilgtspējīgas vides saglabāšanu un uzlabošanu, nodrošinot harmonisku līdzsvaru starp cilvēka un dabas mijiedarbību slimnīcas teritorijā. VSIA "Piejūras slimnīca" projekta ietvaros nav paredzēts veikt ietekmes uz vidi novērtējums. Vienlaikus projektā paredzēts atjaunot teritorijas labiekārtojumu ap ēku, nodrošinot zaļās zonas un apstādījumu saglabāšanu. 2. pielikums Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešajam papildinājumam klimata un digitālās atzīmes finansējuma pārdalēm