Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam
In force· 84 articles· Issued by: Saeima· In force from: Thu Jan 01
Verify on the source (likumi.lv) ↗Budžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam
- 1.Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:
- 2.Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 635 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 362 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 111 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 2,1 procents, 2027. gadam 2,2 procenti un 2028. gadam 2,2 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2026. gadam 43 953 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 46 026 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 48 154 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 4,7 procenti, 2027. gadam 4,7 procenti un 2028. gadam 4,6 procenti.
- 3.Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 928 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 529 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 187 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 1,7 procenti, 2027. gadam 1,8 procenti un 2028. gadam 1,9 procenti.
- 4.Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2026. gadā ir -1,48 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2027. gadā -2,10 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā -2 procenti no iekšzemes kopprodukta.
- 5.Noteikt, ka 2028. gada izdevumi budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" ir plānojami apjomā, kas neietver potenciālo izdevumu palielinājumu, kurš saistīts ar ES daudzgadu budžeta 2028.—2034. gadam pieņemšanu.
- 6.Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:
- 7.Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2026. gadā ir -3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2027. gadā -3,9 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā -3,6 procenti no iekšzemes kopprodukta.
- 8.Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.
- 9.Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.
- 10.Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2026., 2027. un 2028. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.
- 11.Noteikt, ka papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem gadījumiem ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2026., 2027. un 2028. gadam tiek precizēti atbilstoši izmaiņām to izdevumu apjomā, kas tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta bilances mērķa saskaņā ar šā likuma 6. pantu.
- 12.Noteikt ietvara maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2026. gadā 18 004 397 614 euro, 2027. gadā 17 908 528 304 euro un 2028. gadā 17 879 550 442 euro.
- 13.Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.
- 14.(1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2026., 2027. un 2028. gadā ir 168 138 258 euro. Sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.
- 15.Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2026., 2027. un 2028. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 78 procenti un valsts budžetam — 22 procenti.
- 16.Pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības budžetā 2026. gadam paredz finansējumu līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,2 procentu apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
- 17.Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.
- 18.Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.
- 19.Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.
- 20.(1) Noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu), 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ir 90 procenti no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja šajā likumā nav noteiks cits dividendēs izmaksājamais apjoms, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 21.Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 141 000 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 144 000 000 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 122 000 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 22.Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā 155 948 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 23.Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 716 200 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 21 937 712 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 23 903 904 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 24.Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 25.Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 261 098 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 315 476 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 370 357 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 26.Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" neveic dividenžu maksājumu no peļņas par 2025., 2026. un 2027. pārskata gadu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.
- 27.Vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām ir tiesības neveikt maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto finanšu saistību segšanai (finansēšanas darījums), ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
- 28.Noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (par periodu no 2026. gada 1. janvāra) uzsāk datu uzkrāšanu par nodokļa maksātāja darba vietu. Ministru kabinets noteikumos par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju nosaka šim mērķim sniedzamās informācijas apjomu un sniegšanas kārtību.
- 29.(1) Lai sekmētu ilgtspējīgu valsts ekonomisko izaugsmi, no 2026. gada 1. janvāra visām nozares ministrijām, plānojot ilgtermiņa ieguldījumus, veicināt iespējami lielāku privāto un starptautisko investīciju piesaisti, tajā skaitā īstenojot publisko un privāto partnerību, atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram, fiskālās disciplīnas prasībām un valsts parāda vadības nosacījumiem.
- 30.No 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim par speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vai brīvostas īpašumā vai valdījumā esošu nekustamo īpašumu, kurš atrodas speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas teritorijā un kuru speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas pārvalde nodevusi zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai lietošanā, nekustamā īpašuma nodokli maksā attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (nomnieks). Šā panta piemērošanai termini "zonas kapitālsabiedrība" un "licencēta kapitālsabiedrība" tiek lietoti likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" izpratnē.
Valsts budžets 2026. gadam
- 31.Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam ieņēmumos 16 078 942 186 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.
- 32.Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam izdevumos 17 960 287 825 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1., 3., 4. un 5. pielikumu.
- 33.(1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 674 543 716 euro apmērā, tajā skaitā:
- 34.Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā 2026. gadā piešķir valsts sociālo atbalstu tiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, kuri pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā zaudē pedagoga darbu, bet kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir palikuši mazāk nekā trīs gadi, kā arī noteikt institūciju, kas administrē valsts sociālā atbalsta izmaksu un tās pārtraukšanu.
- 35.Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 106 319 501 euro apmērā, tajā skaitā:
- 36.Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā likuma 11. pielikumu.
- 37.Noteikt maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās nominālvērtībā 22 400 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.
- 38.Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2026. gadā, ir novērtētas 691 140 euro apmērā.
- 39.Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 166 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 40. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.
- 40.(1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 168 138 258 euro apmērā:
- 41.Noteikt, ka pašvaldību 2025. gada ieņēmumi virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes tiek novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Pašvaldību domes līdz 2026. gada 1. februārim pieņem lēmumu par pašvaldības ieņēmumu summas apmēra 2025. gadā virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes attiecināšanu uz valsts aizdevumu pamatsummu maksājumu dzēšanu, lai Valsts kase nodrošinātu no pašvaldību kontiem automātisko saistību ieturēšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 20. februārim.
- 42.(1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 2 277 717 780 euro.
- 43.Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.
- 44.Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija.
- 45.Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" un budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu izpildītājs ir Finanšu ministrija.
- 46.(1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":
- 47.Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.
- 48.Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un komersantiem nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.
- 49.Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 290 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām.
- 50.Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, ja saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā" 5. pantu izdotās parādzīmes noteikumiem saņemts pieprasījums no Starptautiskā Valūtas fonda veikt maksājumu, un informēt par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
- 51.Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžetā, nepārsniedzot Starptautiskā Valūtas fonda piešķirto speciālo aizņēmuma tiesību asignējumu Latvijas Republikai, lai veiktu aizdevumu un ieguldījumu atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumiem par speciālo aizņēmuma tiesību tālāku aizdošanu un ieguldīšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
- 52.Atļaut finanšu ministram palielināt šajā likumā noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu Starptautiskā Valūtas fonda speciālo aizņēmuma tiesību aizdevumu apmērā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
- 53.Lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Starptautiskā Valūtas fonda kvotu palielināšanā atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda kvotu 16. vispārējam pārskatam, atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu un palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", lai apmaksātu Latvijas Republikas kvotas palielināšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
- 54.(1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 003 2008) Alksnāja ielā 9, Rīgā, atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā.
- 55.(1) Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošina telpu pielāgošanu Ekonomikas ministrijai un tās padotības iestādēm (Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Konkurences padomei, Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam, Centrālajai statistikas pārvaldei) nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 2143) Talejas ielā 1, Rīgā.
- 56.(1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 003 0086) 13. janvāra ielā 15, Rīgā, un Kalēju ielā 68, Rīgā, atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā.
- 57.Lai nodrošinātu, ka no 2026. gada 1. janvāra valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tajā skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1.—35.3. apakšpunktā minēto mantu, noteikt, ka līdz attiecīgu grozījumu veikšanai Notariāta likuma 306. panta sestajā un septītajā daļā:
- 58.Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. pantā noteikto likumiskās lietošanas maksas apmēru, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, 2026. gadam aprēķina no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības pēc stāvokļa 2026. gada 1. janvārī.
- 59.Finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2024.—2026. gadam, 2025.—2027. gadam un 2026.—2028. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 60.(1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem eksporta tirgu apguvei un palielināšanai, ārvalstu investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības konkurētspējas starptautiskajā tirgū palielināšanai, tūrisma nozares izaugsmes veicināšanai, minēto jomu attīstību sekmējošām aviācijas savienojamības uzlabošanas aktivitātēm, kā arī mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai.
- 61.(1) Jauno ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā finanšu ministram ir tiesības palielināt 2026. gada apropriāciju Ekonomikas ministrijai izdevumiem un palielināt valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijai noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus 2027. un 2028. gadam līdzfinansējuma nodrošināšanai, ja pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas un valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu palielinājumu.
- 62.(1) Jauna dižpasākuma Latvijā organizēšanas līdzfinansējumam finanšu ministram ir tiesības palielināt 2026. gada apropriāciju Ekonomikas ministrijai izdevumiem un palielināt valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijai noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus 2027. un 2028. gadam, ja pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas un valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu palielinājumu.
- 63.Saskaņā ar šā likuma 61. un 62. panta noteikumiem veiktais kopējais apropriācijas palielinājums 2026. gadā un kopējais uzņemto ilgtermiņa saistību apjoms kopā ar ilgtermiņa saistību apjomu, kas uzņemts saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 60. un 61. pantu vidēja termiņa budžeta ietvara gadiem nepārsniedz 15 procentus no attiecīgā gada fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma. Līdz 2027. gada 28. februārim Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par 2026. gadā piešķirto līdzfinansējumu.
- 64.Ja 2026. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo lēmumu skaits un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
- 65.Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 04.00.00 "Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana" noteikto apropriāciju 6 799 169 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 66.Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" noteikto apropriāciju 74 173 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 67.Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" noteikto apropriāciju 5 330 508 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 68.Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" noteikto apropriāciju 39 717 846 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 69.(1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" noteikto apropriāciju 225 992 912 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 70.Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 21.00.00 "Finansējums vēlēšanu nodrošināšanai" noteikto apropriāciju 62 818 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 71.Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" noteikto apropriāciju 6 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 72.(1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" noteikto apropriāciju 32 127 677 euro apmērā, tajā skaitā 24 497 677 euro apmērā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2025. gadu nodrošināšanai, 1 400 000 euro apmērā Rail Baltica projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai, kā arī vienota dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādei, 430 000 euro apmērā 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" rīkošanai, 1 800 000 euro apmērā vardarbībā cietušo atbalstam un drošības pasākumu īstenošanai, 4 000 000 euro aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 73.(1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 24.00.00 "Valsts aizsardzības un drošības fonds" noteikto apropriāciju 424 479 977 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts aizsardzību un drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
- 74.Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2026. gada 30. septembrim nepārdalīto šā likuma 65., 66., 70. un 72. pantā (ievērojot panta otrās daļas nosacījumu) minētajās budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās, kā arī programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
- 75.Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei valsts atbalstam mājsaimniecībām par patērētajiem energoresursiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājumu finansējuma nodrošināšanai valsts atbalstam saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu, ja strauja energoapgādes izmaksu pieauguma apstākļos Eiropas Savienības Padome apstiprina vispārējās izņēmuma klauzulas vai konkrētai valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulai (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1466/97.
- 76.Finanšu ministram ir tiesības palielināt šā likuma 37. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās, lai sniegtu valsts aizdevumus vai veiktu ieguldījumus aizsardzības industrijas attīstībai, ja tas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta un Saeimas lēmums.
- 77.(1) Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts garantētas apdrošināšanas apmēru akreditēto valsts muzeju starptautisku izstāžu rīkošanai 2026. gadā 8 381 600 euro.
- 78.Finanšu ministram ir tiesības Latvijas Republikas vārdā parakstīt galvojumu līgumus ar Eiropas Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainai, izsniegt attiecīgos galvojumus un palielināt uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi ir ievēroti šādi nosacījumi:
- 79.Lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās, kurās atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu:
- 80.Noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās netiek palielināts kopējais no valsts un pašvaldību budžeta finansēto amata vietu skaits, izņemot gadījumus, kad lēmumu par amata vietas izveidi līdz 2026. gada 1. martam pieņem Ministru kabinets vai pašvaldības dome vai amata vieta tiek izveidota uz noteiktu laiku projektu ieviešanai vai ir saistīta ar finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, nodrošinot pedagoģisko personālu programmas īstenošanai vai strukturālām reformām, kas nodrošina kopējā strādājošo skaita samazinājumu pašvaldības struktūrās.
- 81.Noteikt, ka ar 2026. gada 1. jūliju valsts institūcijas no saviem amatu sarakstiem izslēdz amata vietas, kuras ir bijušas vakantas vairāk kā sešus mēnešus par stāvokli uz 2026. gada 30. jūniju. Šis noteikums neattiecas uz šādiem amatiem:
- 82.Valsts un pašvaldību institūcijas amatpersonai (darbiniekam) par 2026. gada darbības un tās rezultātu novērtējumu neizmaksā prēmiju.
- 83.Publiskas personas kapitālsabiedrību un to atkarīgo kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolētu kapitālsabiedrību, kas ietilpst no publiskas personas atkarīgas komerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības un no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības grupā, dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (piemēram, Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2026. gadā kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē nepalielinās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ko panāk, veicot personāla produktivitātes paaugstināšanas un digitalizācijas procesus, kā arī pārskatot kapitālsabiedrību atlīdzības politikas, neietekmējot pakalpojumu kvalitāti (izņemot gadījumu, kad kapitālsabiedrībai tiek noteiktas jaunas papildu funkcijas).
- 84.Atļaut finanšu ministram Latvijas Republikas vārdā 2026. gadā izsniegt valsts aizdevumus Latvijas lielo ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei) kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai. Aizdevumus minētajam mērķim atļauts izsniegt, ja tas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, kurā noteikti valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumi, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret aizdevuma izsniegšanu.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.