9. Article — , ne likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un

nomu ar izpirkumu" 8. un 20.pants, ne arī citi šo likumu panti neparedz investīciju pielietošanu privatizācijas procesā ar nolūku samazināt objekta izpirkuma maksu, kā tas ir noteikts kopīgajā skaidrojumā un 1993.gada 28.decembra skaidrojumā. Tāpat šāda iespēja nebija paredzēta nevienā no 1992.gada 10.jūnija likuma "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību" pantiem. To, ka šis jautājums ir likumdevēja kompetencē, pierāda arī tā laika likumdošanas prakse. Ja likumdevējs būtu gribējis, lai valdība vai kāda no ministrijām noregulētu jautājumu par investīciju ieskaitīšanu privatizācijas objekta izpirkuma maksā nolūkā samazināt šī objekta cenu, tad tas būtu noteikts vai nu lēmumos par likumu spēkā stāšanos Augstākās Padomes darbības laikā, vai arī Saeimas pieņemto likumu Pārejas noteikumos. 1994.gada 17.februārī, jau pēc apstrīdēto normatīvo aktu izdošanas, tika pieņemts likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" vietā. Izvērtējot kopīgā skaidrojuma un 1993.gada 28.decembra skaidrojuma atbilstību šim likumam, ir jāņem vērā Latvijas tiesību sistēmas vienotības princips un valsts rīcības un tiesību pēctecības princips, kas izriet no 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 21.augusta konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", Augstākās Padomes 1991.gada 29. augusta lēmuma "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā", kā arī tiesību normu hierarhiskā sasaiste, kas ir svarīga demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas pazīme. Tāpēc Satversmes tiesa uzskata, ka pieteikuma iesniedzēja lūgums noteikt kopīgā skaidrojuma un 1993.gada 28.decembra skaidrojuma atbilstību 1994.gada 17.februāra likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" ir pamatots. Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" izstrādāšanas un pieņemšanas procesā Ministru kabinetam bija iespēja iesniegt priekšlikumus, lai tajā ietvertu kopīgajā skaidrojumā un 1993.gada 28.decembra skaidrojumā regulēto investīciju ieskaitīšanu privatizācijas objekta izpirkuma maksā (bezprocentu aizdevuma došanu un tā norakstīšanu). Taču tas arī šajā likumā netika noteikts. Ņemot vērā iepriekšminēto, Satversmes tiesas uzskata, ka Ekonomisko reformu ministrija, izdodot kopīgo skaidrojumu daļā par investīciju ieskaitīšanu privatizācijas objekta izpirkuma maksā, un Ekonomikas ministrija, izdodot 1993.gada 28.decembra skaidrojumu, nepamatoti iejaucās likumdošanas sfērā. Tātad šie normatīvie akti ir ultra vires un nelikumīgi. 5. Lemjot jautājumu par laiku, no kura apstrīdētie normatīvie akti varētu zaudēt spēku, Satversmes tiesa izvērtēja kopsakarā tādus tiesību principus kā taisnīguma principu, likumības principu, varas dalīšanas principu un principu — uzticība tiesībām. Salīdzinot šo tiesību principu svarīgumu šajā lietā, būtiska nozīme ir tādiem principa — uzticība tiesībām elementiem, kā: sprieduma atpakaļejošā spēka ietekme uz publiskajām un privātajām interesēm; tiesisko attiecību, kas radušās uz kopīgā skaidrojuma pamata, ilglaicīgums; iespējamās izmaiņas tiesiskajā stāvoklī tiem privatizācijas subjektiem, kuri paļāvās kopīgā skaidrojuma un 1993.gada 28.decembra skaidrojuma likumībai, un citiem. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.—32.pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt Finansu ministrijas 1993.gada 30.aprīlī apstiprināto nr.047./475. un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprināto nr.34—1.1.—187. kopīgo skaidrojumu "Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā" daļā par investīciju ieskaitīšanu izpirkuma maksā privatizācijas procesā un Ekonomikas ministrijas 1993.gada 28.decembra skaidrojumu nr. 3—31.1—231 "Par kārtību, kādā piemērojams Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas kopīgais skaidrojums "Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā"" par neatbilstošiem Satversmes 64.pantam un spēkā neesošiem no sprieduma pasludināšanas brīža. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 1998.gada 11.martā. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš Satversmes tiesas tiesnese A.Ušacka Satversmes tiesas tiesnese I.Čepāne