15. Article

Ministru kabinets un atsevišķs ministrs var izdot sev padotajām institūcijām saistošas instrukcijas tikai šādos gadījumos: 1) ja likums vai noteikumi Ministru kabinetu vai atsevišķu ministru tam īpaši pilnvaro; 2) ja attiecīgais jautājums ar likumu vai noteikumiem nav noregulēts. Ministru kabinets vai atsevišķs ministrs var sev padotajām institūcijām izdot ieteikumus, ja likums vai noteikumi paredz, ka šai institūcijai, pieņemot konkrētu lēmumu, ir izvēles tiesības. Instrukcijas un ieteikumi ir publicējami tādā pašā kārtībā kā likumi un noteikumi, izņemot gadījumus, kad Ministru kabinets vai ministrs ar atsevišķu lēmumu saskaņā ar īpašu likumu instrukcijas vai ieteikumus vai to daļu pasludina par slepenu vai konfidenciālu. Lēmuma pieņemšanai par instrukcijas vai ieteikumu vai to daļu slepenību vai konfidencialitāti, kas nav pamatota ar likumu vai noteikumiem, jāsaņem piekrišana ar atsevišķu Saeimas lēmumu. Instrukcijās un ieteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma vai noteikumu pamata tie ir izdoti. Instrukcijas tām institūcijām, kurām tās adresētas, ir obligātas. Valsts institūcija savu konkrēto rīcību uz ārpusi, īpaši tad, kad tā izdod administratīvo aktu, var pamatot vienīgi atsaucoties uz Satversmi, likumu vai noteikumiem, nevis uz instrukciju vai ieteikumiem. 16 15.1 Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri un ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos. Rīkojums ir individuāla rakstura administratīvs akts, kas attiecas uz atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām. 17 (23.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)