22. Article — Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata

1. Valsts ieņēmumu dienests pārbauda maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem, darba devēju (ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām ziņām, apsekošanas un pārbaužu rezultātiem, kā arī citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem. 2. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības). 3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.1 daļā noteiktajā termiņā iesniegt papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (turpmāk — papildu deklarācija). 3.1 Maksātājs saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz personiski ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu, — citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 30 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā termiņā. 3.2 Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais papildu deklarācijas iesniegšanas termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt 90 dienas no papildu deklarācijas pieprasīšanas dienas. 4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra datubāzu, kurām ir publiska ticamība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un pārējo citu valsts reģistru un valsts informācijas sistēmu turētāju datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem. 5. Valsts ieņēmumu dienests, precizējot maksātāja ienākumu lielumu, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no visiem komersantiem (arī kredītiestādēm), nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un citām personām visu apliekamā ienākuma lieluma precizēšanai nepieciešamo informāciju par maksātāja darījumiem, ienākumiem, izmaksātajām summām, nodotajām vērtībām, īpašumiem un citām lietām. Iegūtā informācija ir konfidenciāla un izmantojama apliekamā ienākuma lieluma un maksājamā nodokļa apmēra precizēšanai, to ir aizliegts nodot citām personām, izņemot izmeklēšanas institūcijas un tiesas, kas iesniegušas pieprasījumus likumos noteiktajos gadījumos. 6. Ja vien maksātājs nevar pierādīt citu ar personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu apmēru, Valsts ieņēmumu dienests ar maksātāja un viņa ģimenes personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu novērtējumu nosaka, izmantojot valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, kas samazināta par: 1) darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, pieņemot, ka darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem; 2) algas nodokli (piemērojot šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto mēneša neapliekamo minimumu, bet nepiemērojot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un šā likuma 10.panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 6.punktā noteiktos attaisnotos izdevumus, kā arī nepiemērojot personām, kurām piešķirta pensija, neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu). 7. Budžetā maksājamo nodokļa summu un samaksas termiņus nosaka Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, ko pieņem, pamatojoties uz pārbaudes datiem par attiecīgo taksācijas periodu. 8. Kārtību, kādā uz aprēķinu pamata Valsts ieņēmumu dienests nosaka apliekamā ienākuma lielumu, un kārtību un termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama informācija par maksātāja ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem un to vērtības maiņu, nosaka Ministru kabinets. 46 (25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. likumu, Satversmes tiesas 11.04.2007. spriedumu, 08.11.2007., 15.12.2011., 30.11.2015. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu)
  1. 1)) darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, pieņemot, ka darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem;
  2. 2)) algas nodokli (piemērojot šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto mēneša neapliekamo minimumu, bet nepiemērojot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un šā likuma 10.panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 6.punktā noteiktos attaisnotos izdevumus, kā arī nepiemērojot personām, kurām piešķirta pensija, neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu).
In plain words
(1) Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbauda fiziskās personas gadā gūtos ienākumus. Pārbaudē izmanto gada ienākumu deklarāciju, darba devēju ziņas, ārvalstu nodokļu administrāciju datus, apsekošanas un pārbaužu rezultātus, kā arī citu VID rīcībā esošo informāciju par ienākumiem, īpašumu un izdevumiem. (2) Ja maksātāja deklarētie vai VID rīcībā esošie ienākumi ir mazāki par viņa izdevumiem, VID nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata — atbilstoši īpašuma vērtības pieaugumam un ziņām par maksātāja darbību (arī darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības). (3) Ja deklarētie ienākumi neatbilst izdevumiem taksācijas gadā, VID pieprasa maksātājam iesniegt papildu deklarāciju par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu. (3.1) Papildu deklarāciju maksātājs iesniedz personiski VID ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc veidlapas saņemšanas. Pamatotos gadījumos (slimība, komandējums vai cita iemesla dēļ vajadzīga informācija, ko 30 darbdienās iegūt nevar) VID var noteikt citu termiņu, ja maksātājs šo 30 darbdienu laikā iesniedz pamatotu iesniegumu. (3.2) Termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt 90 dienas no papildu deklarācijas pieprasīšanas dienas. (4) Lai noteiktu īpašuma vērtību un tās pieaugumu pārbaudāmajā periodā, VID izmanto Uzņēmumu reģistra datubāzes, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un citu valsts reģistru datus, kā arī maksātāja iesniegto papildu deklarāciju ar pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem. (5) Precizējot maksātāja ienākumus, VID ir tiesīgs bez maksas pieprasīt nepieciešamo informāciju no visiem komersantiem (arī kredītiestādēm), nerezidentu pārstāvniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem — par maksātāja darījumiem, ienākumiem, izmaksātajām summām, īpašumiem u. c. Iegūtā informācija ir konfidenciāla un izmantojama tikai apliekamā ienākuma un nodokļa precizēšanai. To aizliegts nodot citām personām, izņemot izmeklēšanas iestādes un tiesas pēc likumā noteikta pieprasījuma. (6) Ja maksātājs nevar pierādīt citu personisko izdevumu apmēru, VID viņa un viņa ģimenes personiskos izdevumus aprēķina pēc valstī noteiktās minimālās mēneša algas, no tās atskaitot: 1) darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pieņemot, ka apdrošināts visiem veidiem; 2) algas nodokli (piemēro mēneša neapliekamo minimumu, bet bez papildatvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem; pensionāriem nepiemēro pensionāra neapliekamo minimumu). (7) Budžetā maksājamo nodokļa summu un samaksas termiņus nosaka ar VID lēmumu, kas pieņemts uz pārbaudes datu pamata. (8) Kārtību, kādā VID nosaka apliekamo ienākumu uz aprēķinu pamata un kādā iesniedzama informācija par ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem, nosaka Ministru kabinets.
ascommercial-registercsdddeadlinedeclarationemployeeemployerfilinggovernmentiininvoicejoint-stockmkpitremunerationsalarysupporting-documentstax-authoritytransportvid

Cited by (6)