151. Article — Ieguves politika

1. a) Neietekmējot 150.pantā izklāstītos mērķus un īstenojot šā panta (h) punktā noteikto, Institūcija ar esošo forumu vai citu jaunu vienošanos vai līgumu palīdzību, kas būtu piemēroti un kuros piedalās visas ieinteresētās puses, ieskaitot gan ražotājus, gan patērētājus, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai veicinātu efektīvu un stabilu tādu izejvielu preču tirgu, kuras ražo no rajonā iegūstamiem derīgiem izrakteņiem, par cenām, kas izdevīgas ražotājam un taisnīgas patērētājam. Visas Dalībvalstis sadarbojas šo mērķu sasniegšanai. b) Institūcijai ir tiesības piedalīties visās konferencēs, kas skar šādas preces un kurās piedalās visas ieinteresētās puses, ieskaitot gan ražotāju, gan patērētāju. Institūcijai ir tiesības kļūt par šādu konferenču rezultātā panāktas vienošanās vai līguma dalībnieci. Institūcijas piedalīšanās jebkurās iestādēs, kuras izveidotas saskaņā ar vienošanos vai līgumiem, attiecas uz ieguvi Rajonā un tiek īstenota saskaņā ar Institūciju attiecīgiem noteikumiem. c) Institūcija veic savus pienākumus saskaņā ar šajā punktā minēto vienošanos vai līgumiem tādā veidā, lai nodrošinātu vienādu un nediskriminējošu izturēšanos pret visu attiecīgo derīgo izrakteņu ieguvi rajonā. Pie tam Institūcija darbojas tādā veidā, lai ievērotu uzņēmuma spēkā esošo līgumu un apstiprināto darba plānu noteikumus. 2. a) Starpperioda laikā, kas noteikts 3.punktā, komerciālā ieguve nesākas saskaņā ar apstiprināto darba plānu tik ilgi, kamēr darbu veicējs neiesniedz Institūcijai pieprasījumu un nesaņem no tās ieguves atļauju. Šādu ieguves atļauju nevar pieprasīt vai izsniegt vairāk nekā 5 gadus iepriekš pirms plānotās komerciālās ieguves sākuma saskaņā ar darba plānu, ja vien, ņemot vērā projekta izstrādāšanas raksturu un laiku, Institūcijas normas, noteikumi un procedūra nenosaka citu periodu. b) Pieprasījumā izsniegt ieguves atļauju darbu veicējs norāda niķeļa gada apjomu, kuru paredzēts iegūt saskaņā ar apstiprināto darba plānu. Pieprasījumā iekļauj to izmaksu grafiku, kuras darbu veicējs sedz pēc šādas atļaujas saņemšanas, un kuru aprēķins balstās uz saprātīgu pamatojumu, lai ļautu viņam uzsākt komerciālo ieguvi paredzētajā laikā. c) Lai nodrošinātu (a) un (b) punktu izpildi, Institūcija nosaka atbilstošas prasības darbu veikšanai saskaņā ar III pielikuma 17.pantu. d) Institūcija izsniedz ieguves atļauju pieprasītajam ieguves apjomam, ja vien šā apjoma un agrāk apstiprināto apjomu summa nepārsniedz niķeļa ieguves galējās robežas, kas noteiktas saskaņā ar 4.punktu šīs atļaujas izdošanas gadā vai jebkurā plānotā ieguves gadā, kas ietilpst starpperiodā. e) Pēc izsniegšanas ieguves atļauja un apstiprinātais iesniegums kļūst par apstiprinātā darba plāna daļu. f) Ja darba veicēja pieprasījums piešķirt ieguves atļauju tiek noraidīts saskaņā ar (d) punktu, viņš jebkurā laikā no jauna var Institūcijai iesniegt šādu pieprasījumu. 3. Starpperiods sākas 5 gadus pirms tā gada pirmā janvāra, kurā saskaņā ar apstiprināto darba plānu paredzēts uzsākt pirmo komerciālo ieguvi. Ja pirmā komerciālā ieguve tiek atlikta uz kādu termiņu pēc sākotnēji ieplānotā gada, tad starpperioda sākums un sākotnēji aprēķinātais ieguves galējais apjoms tiek attiecīgi koriģēts. Starpperiods turpinās 25 gadus vai līdz 155.pantā minētās Pārskata konferences beigām, vai tik ilgi, kamēr stājas spēkā tādas jaunas vienošanās vai līgumi, kas minēti 1.punktā, atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas pirmais. Institūcija atkal iegūst pilnvaras, kuras paredz šis pants, uz atlikušo starpperiodu, ja beidzies doto vienošanos vai līgumu darbības laiks, vai ja tie kaut kādu iemeslu dēļ zaudējuši spēku. 4. a) Galējās ieguves robežas jebkuram starpperioda gadam ir summa, kuru veido: i) starpība starp niķeļa patēriņa tendenču līkņu lielumiem, kuri aprēķināti saskaņā ar (b) apakšpunktu pirmā komerciālās ieguves gada iepriekšējam gadam un starpperioda sākuma gada iepriekšējam gadam; un ii) sešdesmit procentu liela starpība starp niķeļa patēriņa tendenču līkņu lielumiem, kas aprēķināti saskaņā ar (b) apakšpunktu gadam, kuram tiek piemērota ieguves atļauja, un pirmā komerciālās ieguves gada iepriekšējam gadam. b) Lai nodrošinātu (a) punktu: i) tendences līknes lielumi, kuri izmantoti, lai aprēķinātu niķeļa ieguves galējās robežas, ir niķeļa gada patēriņa tendenču līknes tie lielumi, kas aprēķināti gadā, kad izdota ieguves atļauja. Tendences līkne tiek zīmēta, pamatojoties uz niķeļa faktiskā patēriņa logaritmu līnijveida regresiju pēdējo 15 gadu laikā, par kuriem ir šādi dati, pie kam laiks ir neatkarīgi mainīgs lielums. Šādu tendenču līkne jāuzskata par tendences sākotnējo līkni; ii) ja tendences sākotnējās līknes gadskārtējais pieaugums ir mazāks par trim procentiem, tad tendenču līknes, kas izmantota, lai noteiktu (a) punktā minētos daudzumus, vietā būs līkne, kas iet caur sākotnējās tendences līkni, kura izsaka attiecīgā 15 gadu perioda pirmā gada lielumu un katru gadu pieaug par trīs procentiem; ar nosacījumu, ka ieguves galējā robeža, kas noteikta jebkuram starpperioda gadam, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt starpību starp tendences sākotnējās līknes lielumu šim gadam un tendences sākotnējās līknes lielumu starpperioda sākuma gada iepriekšējam gadam. 5. Institūcija rezervē uzņēmuma sākotnējai ieguvei 38 000 metriskās tonnas niķeļa no pieejamās galējās ieguves lieluma, kas aprēķināts saskaņā ar 4.punktu. 6. a) Darbu veicējs jebkurā gadā var saražot mazāk par viņam izsniegtajā atļaujā par derīgo izrakteņu ikgadējo ieguvi no polimetāliskajām konkrēcijām noteikto līmeni vai līdz 8 % virs šī līmeņa ar nosacījumu, ka kopējais ieguves apjoms nepārsniedz atļaujā norādīto apjomu. Attiecībā uz jebkādu pārsniegumu virs 8% un līdz 20% gadā vai jebkādu pārsniegumu pirmajā gadā un turpmākajos gados, kas seko diviem pēc kārtas sekojošiem gadiem, kad notiek pārsniegums, tiek vestas sarunas ar Institūciju, kura var pieprasīt, lai darbu veicējs iegūst atļauju papildus ieguvei. b) Institūcija izskata pieprasījumu par atļaujas izsniegšanu papildus ieguvei tikai pēc tam, kad pieņemti lēmumi par visiem darbu veicēju pieprasījumiem, kuri vēl nav saņēmuši ieguves atļaujas, un ņemot vērā citus iespējamos prasītājus. Institūcija vadās no tā, lai netiktu pārsniegts kopējais ieguve apjoms, kas atļauts, pamatojoties uz ieguves galējo robežu jebkurā starpperioda gadā. Tā neizsniedz ieguves atļaujas nevienam darba plānam, kurš pārsniedz 46 500 metrisko tonnu niķeļa gadā. 7. Citu metālu, tādu kā vara, kobalta, mangāna, kurus iegūst no polimetāliskām konkrēcijām, ieguves līmeņi, kurus apgūst saskaņā ar ieguves atļaujām, nedrīkst pārsniegt tos līmeņus, kas tiktu sasniegti, ja darbu veicējs būtu ieguvis no šīm konkrēcijām maksimālo daudzumu saskaņā ar šo pantu. Saskaņā ar III pielikuma 17.pantu Institūcija nosaka normas, noteikumus un procedūru, lai nodrošinātu šī punkta izpildi. 8. Tiesības un pienākumi netaisnīgas ekonomiskas prakses sakarā, kas izriet no attiecīgiem daudzpusīgiem tirdzniecības līgumiem, piemērojamas derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei Rajonā. Lai noregulētu strīdus, kas rodas šo noteikumu sakarā, Dalībvalstis, kas ir šādu daudzpusīgu tirdzniecības līgumu puses, izmanto tādas strīdu izšķiršanas procedūras, kuras paredz attiecīgie līgumi. 9. Institūcijai ir tiesības ierobežot derīgo izrakteņu ieguves līmeni Rajonā, neskaitot derīgos izrakteņus, kurus iegūst no polimetāliskā konkrēcijām, saskaņā ar tādiem nosacījumiem un pielietojot tādas metodes, kuras varētu būt piemērojamas, paredzot noteikumus saskaņā ar 161.panta 8.punktu. 10. Pēc Padomes rekomendācijas, kura balstīta uz Ekonomiskās plānu komisijas piedāvājuma, Asambleja nosaka kompensācijas sistēmu vai veic citus pasākumus, kas veicinātu to jaunattīstības valstu ekonomikas pielāgošanu, kuru eksporta ienākumi vai ekonomika sastapusies ar nopietnām negatīvām sekām, kuru iemesls ir attiecīgo derīgo izrakteņu cenu pazemināšanās vai to eksporta apjoma samazināšanās tādā apmērā, kādā to izraisījusi darbība Rajonā, ieskaitot tādu sadarbību ar specializētiem uzņēmumiem un citām starptautiskām organizācijām, kas virzīta uz šiem mērķiem. Pēc attiecīga lūguma Institūcija sāk pētīt to valstu problēmas, kuras, domājams, varētu vissmagāk ciest, lai līdz minimumam samazinātu to grūtības un sniegtu tām palīdzību ekonomikas pielāgošanā.