76. Article — Kontinentālā šelfa definīcija

1. Piekrastes valsts kontinentālais šelfs ir jūras dibena virsma un tās dzīles zemūdens rajonos, kas atrodas aiz tās teritoriālās jūras robežām visā tās sauszemes teritorijas dabiskā turpinājuma garumā līdz kontinenta zemūdens nomales arējām robežām vai 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums, ja kontinenta zemūdens nomales ārējā robeža nesniedzas līdz tādam attālumam. 2. Piekrastes valsts kontinentālais šelfs nesniedzas tālāk par 4.-6.punktā noteiktajām robežām. 3. Kontinenta zemūdens nomale ir piekrastes valsts kontinentālā masīva zemūdens turpinājums un tā sastāv no šelfa virsmas un dzīlēm, nogāzes un kāpuma. Tā neietver okeāna dibenu lielos dziļumos, tajā skaitā tā okeāniskās kalnu grēdas vai tā dzīles. 4. a) Šīs konvencijas nolūkos piekrastes valsts nosaka kontinenta zemūdens nomales ārējo robežu visos gadījumos, kad šī nomale atrodas vairāk nekā 200 jūras jūdzes no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums: i) ar līniju, kas novilkta saskaņā ar 7.punktu, atskaitot no visvairāk attālinātiem fiksētiem punktiem, katrā no kuriem nogulšņu iežu biezums sastāda vismaz 1% no īsākā attāluma no šāda punkta līdz kontinentālās nogāzes pakājei; vai ii) ar līniju, kas novilkta saskaņā ar 7.punktu, atskaitot no fiksētajiem punktiem, kas atrodas ne vairāk par 60 jūras jūdžu attālumā no kontinentālās nogāzes pakājes. b) Ja nav pierādījumu par pretējo, kontinentālās nogāzes pakāje tiek noteikta kā slīpuma maksimālās izmaiņas punkts tās pamatā. 5. Fiksētie punkti, kuri veido kontinentālā šelfa ārējo robežu līniju, kas novilkta saskaņā ar 4.punkta (a) (i) un (ii) apakšpunktiem uz jūras dibena virsmas, nepārsniedz 350 jūras jūdzes no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums, vai nepārsniedz 100 jūras jūdzes no 2500 metru izobātes, kas ir līnija, kas savieno 2500 metru dziļumus. 6. Neņemot vērā 5.punkta noteikumus, kontinentālā šelfa ārējās robežas uz zemūdens kalnu grēdām nepārsniedz 350 jūras jūdzes no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums. Šis punkts netiek piemērots attiecībā uz zemūdens augstienēm, kas ir kontinenta nomales dabiskās sastāvdaļas, tādām, kā tās plato, paaugstinājumi, sēkļi un atradzes. 7. Piekrastes valsts nosaka sava kontinentāla šelfa ārējās robežas, kad šelfs sniedzas vairāk par 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums, ar taisnām līnijām, kuru garums nepārsniedz 60 jūras jūdzes, kas savieno fiksētus punktus, kuri noteikti ar platuma un garuma koordinātēm. 8. Piekrastes valsts nodod informāciju Kontinentālā Šelfa Robežu komisijai, kas dibināta saskaņā ar II pielikumu uz taisnīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības pamata, par kontinentālā šelfa robežām aiz 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums. Komisija sniedz rekomendācijas piekrastes valstīm jautājumos, kas skar to kontinentālā šelfa ārējo robežu noteikšanu. Piekrastes valsts uz šo rekomendāciju pamata noteiktas šelfa robežas ir galīgas un saistošas. 9. Piekrastes valsts nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram kartes un attiecīgo informāciju, ieskaitot ģeodēziskos datus, kas permanenti apraksta tās kontinentālā šelfa ārējās robežas. Ģenerālsekretārs tās publicē pienācīgā kārtā. 10. Šī panta noteikumi neskar jautājumu par kontinentālā šelfa delimitāciju starp valstīm ar pretī esošiem vai blakus esošiem krastiem.