7. Article — Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz: 1) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu); 2) kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks; 3) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte; 4) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība; 5) aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas; 6) kārtību, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem; 61) kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz sliekšņa deklarāciju; 7) kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti; 8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot šā likuma prasības; 81) kārtību, kādā, ievērojot likuma subjekta riska profilu, tiek pārbaudīta to darbinieku piemērotība (atbilstība) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam, kuri ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībā; 9) kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama; 10) neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju — licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par audita funkcijas nepiemērošanu, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju — finanšu iestādes, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par iekšējā audita funkcijas nepiemērošanu; 11) politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos. (11) Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, var noteikt papildu — šā panta pirmajā daļā neminētas — prasības, kuras ievēro likuma subjekts, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija", Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets. (2) Šā likuma 45.pantā minētās uzraudzības un kontroles institūcijas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska noskaidrošanas un novērtēšanas metodiku atbilstoši tām uzraugāmo un kontrolējamo šā likuma subjektu darbībai. (3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot valūtu tirdzniecības sabiedrības, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021., 19.09.2024., 05.02.2026. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)
  1. (1)) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:
  2. 1)) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu);
  3. 2)) kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks;
  4. 3)) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;
  5. 4)) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;
  6. 5)) aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
  7. 6)) kārtību, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem;
  8. 61)) kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz sliekšņa deklarāciju;
  9. 7)) kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti;
  10. 8)) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot šā likuma prasības;
  11. 81)) kārtību, kādā, ievērojot likuma subjekta riska profilu, tiek pārbaudīta to darbinieku piemērotība (atbilstība) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam, kuri ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībā;
  12. 9)) kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;
  13. 10)) neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju — licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par audita funkcijas nepiemērošanu, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju — finanšu iestādes, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par iekšējā audita funkcijas nepiemērošanu;
  14. 11)) politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.
  15. (11)) Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, var noteikt papildu — šā panta pirmajā daļā neminētas — prasības, kuras ievēro likuma subjekts, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija", Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets.
  16. (2)) Šā likuma 45.pantā minētās uzraudzības un kontroles institūcijas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska noskaidrošanas un novērtēšanas metodiku atbilstoši tām uzraugāmo un kontrolējamo šā likuma subjektu darbībai.
  17. (3)) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot valūtu tirdzniecības sabiedrības, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.
In plain words
**Iekšējās kontroles sistēmas prasības** Veidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjektam jāparedz vismaz: 1) Kārtība, kādā novērtē un dokumentē riskus saistībā ar klientu, tā valsti, saimniecisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un darījumiem. 2) Klienta izpētes kārtība un apjoms, balstoties uz riska novērtējumu. 3) Klienta darījumu uzraudzības kārtība. 4) Aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtība un kārtība, kā atturēties no aizdomīga darījuma. 5) Ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem. 6) Sliekšņa deklarāciju iesniegšanas kārtība. 7) Informācijas un dokumentu uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtība. 8) Darbinieku tiesības, pienākumi, atbildība un kvalifikācijas standarti. 9) Kārtība, kā pārbauda darbinieku piemērotību amatam, ja tie tieši iesaistīti risku pārvaldībā. 10) Anonīma iekšējā ziņošana par pārkāpumiem (ja darbinieku skaits to ļauj). 11) Neatkarīga audita funkcija — lai pārbaudītu sistēmas atbilstību noteikumiem. Bankām obligāts gan iekšējais, gan ārējais audits; licencētām maksājumu un e-naudas iestādēm, brokeru sabiedrībām un kriptoaktīvu sniedzējiem — ārējais audits; citām finanšu iestādēm — iekšējais audits. 12) Regulāra politiku un procedūru pārskatīšana atbilstoši izmaiņām noteikumos vai darbībā. Uzraudzības iestāde var noteikt papildu prasības. Valdība var noteikt papildu prasības revidentu, izložu, patērētāju aizsardzības un citu iestāžu uzraugāmajiem subjektiem. Uzraudzības iestādes nosaka risku novērtēšanas metodiku saviem uzraugāmajiem. Bankās un finanšu iestādēs atbildīgajam darbiniekam regulāri jāinformē valde par kontroles sistēmas darbību.
amlanti-money-launderingasbalance-sheetconsumerconsumer-protectiondeclarationfidfilinggovernmentjoint-stockmktax-authorityvid

Cited by (9)