143. Article — Nedēļas atpūta
(1) Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks.
(2) Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, — vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.
(3) Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā.
(4) Darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu un nodrošinot ne mazāk kā divus šā panta pirmajā daļā minētos nedēļas atpūtas periodus jebkurā 14 dienu laikā, šādos gadījumos:
1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
(5) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem aizliegts nodarbināt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
(6) Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
151
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 04.03.2010. un 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
- (1)) Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks.
- (2)) Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, — vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.
- (3)) Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā.
- (4)) Darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu un nodrošinot ne mazāk kā divus šā panta pirmajā daļā minētos nedēļas atpūtas periodus jebkurā 14 dienu laikā, šādos gadījumos:
- 1)) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
- 2)) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
- 3)) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
- (5)) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem aizliegts nodarbināt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
- (6)) Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
In plain words
(1) Katru nedēļu (7 dienu periodā) darbiniekam pienākas vismaz 42 stundas nepārtrauktas atpūtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja ir noteikts summētais darba laiks.
(2) Piecu dienu darba nedēļā darbiniekam ir 2 brīvdienas, sešu dienu darba nedēļā — 1 brīvdiena. Abas brīvdienas parasti piešķir pēc kārtas.
(3) Galvenā brīvdiena ir svētdiena. Ja jānodrošina nepārtraukts darba process, darbinieku var nodarbināt svētdienā, dodot brīvdienu citā nedēļas dienā.
(4) Ar darba devēja rakstisku rīkojumu darbinieku var iesaistīt darbā brīvdienās, dodot līdzvērtīgu atpūtu un nodrošinot vismaz 2 nedēļas atpūtas periodus (pa 42 stundām) katrās 14 dienās. To var darīt šādos gadījumos:
1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejaušību vai ārkārtēju apstākļu sekas, kas ietekmē vai var ietekmēt uzņēmuma darbu;
3) lai noteiktā laikā pabeigtu steidzamu, neparedzētu darbu.
(5) Šādā kārtībā aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam (ja baro ar krūti — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna 2 gadu vecumam).
(6) Ja darba devējs darba dienu starp svētkiem un brīvdienu pārceļ uz sestdienu (tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros), nedēļas atpūtai jābūt vismaz 35 stundām pēc kārtas.
asemployerjoint-stockworking-time