58. Article — Atstādināšana no darba

(1) Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. (2) Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija. (3) Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. (4) Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus. (5) Aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. (6) Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks atstādināts no darba. (7) Darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu laikā, kad darbinieks ir atstādināts no darba. 61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2006., 23.10.2014. un 27.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2017.) TREŠĀ SADAĻA DARBA SAMAKSA
  1. (1)) Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.
  2. (2)) Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.
  3. (3)) Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.
  4. (4)) Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.
  5. (5)) Aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.
  6. (6)) Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks atstādināts no darba.
  7. (7)) Darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu laikā, kad darbinieks ir atstādināts no darba.
In plain words
(1) Atstādināšana no darba nozīmē, ka darba devējs ar rakstisku rīkojumu uz laiku aizliedz darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu. Par atstādināšanas laiku darba samaksu nemaksā. (2) Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku, ja to pieprasa pilnvarota valsts iestāde gadījumos, kas noteikti normatīvajos aktos. (3) Darba devējs drīkst atstādināt darbinieku, ja darbinieks darbā vai darba vietā ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī. Tāpat drīkst atstādināt citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai citu cilvēku drošībai un veselībai, vai darba devēja un trešo personu pamatotām interesēm. (4) Ja izrādās, ka atstādināšana bija nepamatota un tajā vainojams darba devējs, tad darba devējam jāizmaksā darbiniekam vidējā izpeļņa par visu piespiedu kavējuma laiku un jāatlīdzina radušies zaudējumi. (5) Atstādināt darbinieku drīkst ne ilgāk kā trīs mēnešus. Izņēmums — gadījumi, kad atstādināšanu pieprasa valsts iestāde (2. daļa). (6) Darba devējam jāizsniedz darbiniekam rakstisks rīkojums par atstādināšanu. (7) Kamēr darbinieks ir atstādināts, darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu.
asemployeremployment-contractjoint-stocktax-authorityvid

Cited by (3)