8. Article

Satversmes tiesas kolēģija, lemjot par to, vai uz saņemtās konstitucionālās sūdzības pamata ir ierosināma lieta, vērtē, vai sūdzība atbilst Satversmes tiesas likuma prasībām, un citstarp pārliecinās arī par to, vai pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis sava pamattiesību aizskāruma pamatojumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.2. punktu). Savukārt Satversmes tiesa, izskatot lietu un ņemot vērā visus lietā noskaidrotos apstākļus un lietas materiālus, pārbauda aizskāruma esību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 16. punktu). Lietas izskatīšanas stadijā Satversmes tiesu nesaista vienīgi pieteikumā sniegtais pamatojums, tiesai jāvērtē viss apstākļu kopums, kas noskaidrots, sagatavojot un izskatot lietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.3. punktu). Tādēļ jautājums par to, vai konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesības patiešām ir aizskartas, galvenokārt ir izlemjams, izskatot lietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 1. marta sprieduma lietā Nr. 2012-07-01 19. punktu). Izskatot pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātu lietu, Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai personas pamattiesību aizskārums jau ir radies vai arī tas varētu rasties nākotnē. Ja lieta ierosināta kādā no gadījumiem, kad personas pamattiesību aizskārums vēl tikai varētu rasties, lietas izskatīšanas laikā var būt izveidojušās dažādas, citstarp šādas situācijas: 1) personas pamattiesību aizskārums jau ir radies; 2) personas pamattiesību aizskārums vēl nav radies, bet varētu rasties nākotnē, proti, izskatot lietu, joprojām ir konstatējami apstākļi, kas prasa, lai tā tiktu izskatīta pēc būtības; 3) faktiskie apstākļi ir mainījušies, personas pamattiesību aizskārums nav radies un ir izslēgta pat varbūtība, ka tas kādreiz nākotnē radīsies. Tādējādi, izskatot lietu, var tikt konstatēts tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama, jo personas pamattiesību aizskārums nav radies un ir pilnīgi skaidrs, ka tas arī neradīsies.