12. Article

Noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt, Satversmes tiesa galvenokārt vērtē, vai tas, ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ir novērstas visas negatīvās sekas, kuras personai radušās sakarā ar šo normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-23-01 9. punktu). Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā iespējams novērst personas pamattiesību aizskārumu, īpaši gadījumos, kad lieta ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma. Pēc šāda pieteikuma ir veicama normu abstraktā kontrole (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 13. februāra sprieduma lietā Nr. 2012-12-01 10. punktu). Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, tomēr Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis šo lūgumu. Ja pieteikuma iesniedzējs - ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputāti - izsaka lūgumu piešķirt Satversmes tiesas spriedumam atpakaļvērstu spēku, šāds lūgums ir attiecīgi jāpamato (sal.: Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 20. punkts). Savukārt Pieteikuma iesniedzēja papildu paskaidrojumos, kas Satversmes tiesai tika iesniegti pēc 2016. gada 16. jūnija Grozījumu spēkā stāšanās, norādīts, ka nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma (sk. lietas materiālu 2. sēj. 56. lp.). Pieteikuma iesniedzēja sniegtais juridiskais pamatojums tam, ka apstrīdētā norma, iespējams, neatbilst Satversmei, tika balstīts uz pieņēmumu, ka jēdziens "internets" apstrīdētajā normā ir definēts pārāk plaši. Likumdevējs pēc tam, kad Satversmes tiesā tika ierosināta izskatāmā lieta, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmajā daļā ir tieši noteicis, kāda veida aģitāciju internetā vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas veikt ir aizliegts (sk. šā lēmuma 11. punktu). Tāpēc Pieteikuma iesniedzējs papildu paskaidrojumos Satversmes tiesai ir norādījis, ka strīds izskatāmajā lietā vairs nepastāv (sk. lietas materiālu 2. sēj. 56. lp.). Satversmes tiesa ir atzinusi: ja strīds lietā vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2005-01-01 6. punktu). Tādējādi izskatāmajā lietā nepastāv arī apstākļi, kas prasītu tiesvedību turpināt. Līdz ar to tiesvedība lietā ir izbeidzama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2016-09-01 "Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmās daļas vārda "internetā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš