44. Article — un tā pirmās daļas 1.punktā noteikts izdevumu

atlīdzības apmērs advokāta palīdzības samaksai. 20 Bez tam ir norādāms, ka tikai no tiesas spriedumiem (neredzot lietas materiālus) izsecināt, vai pārstāvību īsteno jurists - nav iespējams. Spriedumos netiek atšifrēts, vai "pilnvarotais pārstāvis" ir jurists (t.sk. "no ārpuses"), vai privātpersona, vai juridiskas personas darbinieks. 21 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.26.1.punktu). 22 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.27.punktu). 23 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat. secinājumu daļas 24.punktu). 24 Plānošanas dokumentā "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam"[24] ir noteikts tiesu iekārtas politikas mērķis - nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu - neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā termiņā. 25 Datu avots: http://www.ta.gov.lv/lv/statistika_un_petijumi__29/statistikas_dati_58/civillietas_246 (aplūkots 06.06.2015.); 26 Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens, Nr.10/2015, aprīlis; Nr.12/2016 Aprīlis. 27 Informācija iegūta no Tieslietu ministrijas 2014.gada 3.jūlijā sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām". 28 Piemēram, 2013.gadā Augstākās tiesas Civillietu departamentā saņemtajās lietās rīcības sēžu lēmumi atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu pieņemti 64% gadījumos. Arīdzan 2014.gadā šādu atteikumu īpatsvars bija 64%. 29 http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/junijs/7776-atbalsta-advokata-procesa-ieviesanu-noteiktas-civillietu-kategorijas/ 30 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007.gada 18.oktobra spriedums Lietā Nr.2007-03-01 (skat. secinājumu daļas 22.3.apakšpunktu). 31 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija spriedums Lietā Nr.2009-93-01 (skat. 8.3.punktu). 32 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūlija spriedums lietā Nr.2003-04-01 (5.punkts). 33 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.2008-43-0106 (9.punkts). 34 Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkts tostarp nosaka, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā. 35 Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 22.marta spriedums lietā "Staroszczyk v Poland" (128.punts), un 2006.gada 27.jūnija spriedums lietā "Tabor v.Poland" (42.un 43.punkts) . 36 Satversmes tiesas spriedums Nr.2011-16-01 (2012.gada 20.aprīlis), Nr.2003-04-01 (2003.gada 27.jūnijs), Nr.2004-16-01 (2005.gada 4.janvāris). 37 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01. 38 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februārā spriedums Lietā Nr.2013-04-01, (skat. 26.2.punktu). 39 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas, Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes, Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Atsevišķos Latvijas novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta, ar kuru Juridiskās palīdzības administrācija potenciāli varētu noslēgt juridiskās palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas novadā u.c.). 40 Ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība, proti, izveidota disciplinārlietu komisija, kurā tiek izskatīti jautājumi par pārkāpumiem advokātu profesionālajā darbībā. 41 Ir nostiprināta advokātu un advokātu palīgu profesionālā atbildība par savu darbību, cita starp izveidots mehānisms fakultatīvai profesionālās darbības apdrošināšanai, paredzot advokāta pienākumu informēt klientu par to, ka viņa profesionālā darbība nav apdrošināta. 42 Ir izveidota Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, kas kontrolē ētikas normu ievērošanu. 43 Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir izveidojusi mehānismu advokātu kvalifikācijas celšanai, kura ietvaros advokātiem ir noteikts pienākums celt savu profesionālo kvalifikāciju. 44 Tieslietu ministrs ar 2015.gada 2.februāra rīkojumu Nr.1-1/54 "Advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveide" izveidoja darbu grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus advokatūras institūta darbības kvalitātes uzlabošanā. 45 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu. 46 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas likmi" 2 punkts nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro. 47 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.punktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64,03 euro mēnesī, invalīdam kopš bērnības 106,72 euro mēnesī. 48 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību. 49Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560 euro pēc nodokļu nomaksas). Avots pieejams: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html. Savukārt 2015.gada martā (izrietoši no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem) vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija 818 euro. 50 Network for Legislative Cooperation between the Ministries of Justice of the European Union 51 Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.pantu. 52 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 2.punktu. 53 Saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.pantu. 54 Piemēram, Liepājas pilsētā ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi uz vienu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 240 euro. Savukārt Jelgavā pilsētas pašvaldībā maznodrošinātās ģimenes (personas) ienākumu līmenis sakrīt ar ienākumu līmeni, kas noteikts, lai personai piešķirtu trūcīgas personas statusa. 55 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības risinājums piemērojams atbilstošam advokātu procesa variantam (noteiktās civillietu kategorijās). Attiecībā uz pārējām civillietu kategorijām, kuras nav aptvertas ar advokātu procesa priekšlikumu, tiek piemērots šobrīd spēkā esošais regulējums. 56 Finanšu ministrijas sadarbībā ar Labklājības ministriju sagatavotais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai" (skatīts Ministru kabineta 2013.gada 28.maija sēdē prot. Nr.32 55.§). 57 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas likmi" 2punkts nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālās mēnešalgas apmērs pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro. 58 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560 euro pēc nodokļu nomaksas). Savukārt 2015.gada (izrietoši no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem) vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija 818 euro. 59 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.punku valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64,03 euro mēnesī, invalīdam kopš bērnības 106,72 euro mēnesī. 60 "Atlīdzības apmērs" saprotams, ka līdzmaksājums vai pilna apmaksa tiek rēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" noteiktajam atlīdzības apmēram. 61 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas, Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes, Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Turklāt atsevišķos Latvijas novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta, ar kuru administrācija potenciāli varētu noslēgt juridiskās palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas novadā u.c.). Dažos novados (Gulbenes, Alūksnes u.c. novados) juridisko palīdzību nodrošina juristi, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, vai arī juridiskās palīdzības sniedzēji no citiem novadiem. 62 Balstīts uz Tiesu administrācijas sagatavoto TIS statistiku par 2015./2016.gadā izskatāmo lietu skaitu attiecināmajās civillietu kategorijās. 63 Darba grupas ietvaros tika izstrādāta aptaujas anketa, kuras mērķis bija noskaidrot tiesnešu un tiesnešu palīgu viedokli par advokātu procesa ieviešanas nepieciešamību. Kopumā tika saņemtas atbildes no 81 respondenta (48 tiesneši; 28 tiesnešu palīgi; 5 tiesas sēžu sekretāri). 64 Pētījumu "Sabiedrības uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada martā, aptaujāti 1003 respondenti (tiešās intervijas respondentu dzīves vietās), visi Latvijas reģioni (124 izlases punkti). 65 Tieslietu ministrija izstrādāja aptaujas anketu, kura tika izplatīta ar pilsētas (rajona) un apgabaltiesu kanceleju starpniecību, kā arī ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību. Aptaujas anketas tika izplatītas ar mērķi apzināt pēc iespējas plašāku sabiedrības loku. Kopumā tika saņemtas 206 aizpildītas anketas. Anketu aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada 29.aprīlim. 66 Tieslietu ministrijas izstrādātā aptaujas anketa tika ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā sabiedrības līdzdalības sadaļā. Kopumā tika saņemtas 24 elektroniski tiešsaistē aizpildītas anketas. Anketu aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 7.marta līdz 2016.gada 29.martam. 67 Pētījumu "Uzņēmēju uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada jūnijs-jūlijs, aptaujāti 750 respondenti (dažādas nozares, lieluma un atrašanās vietās uzņēmumi). 68 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada 30.jūnijā. 69 Pieņemot, ka 1.un 2.variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 104 personas, 2.un 3.personu grupā - 122 personas. 70 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam). 71 Pieņemot, ka no 122 personām 40% pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu. 72 Pieņemot, ka no 49 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu. 73 Juridiskās palīdzības administrācijā no 2017.gada 1.janvāra mainīta atlīdzības noteikšanas kārtība. 74 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību" (spēkā esošajā redakcijā). 75 Atbilstoši Tiesu administrācijas sagatavotajam statistikas pārskatam 2015.gadā un 2016.gadā 2.A variantā paredzētajās lietu kategorijās 1.instancē prasītāja vai atbildētāja statusā kopā bija iesaistītas vidēji 423 fiziskās personas. Aprēķini veikti, pieņemot, ka valsts nodrošinātā palīdzība būs nepieciešama aptuveni 40% no kopējā attiecīgajās civillietu kategorijās iesaistītā fizisko personu skaita, kas sastāda vidēji 170 personas gadā. Pamatojoties uz to, tiek pieņemts, ka 2.A variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 51 persona (30%), 2.personu grupā - 60 personas (35%) un 3.personu grupā - 60 personas (35%). 76 Pieņemot, ka no 60 personām 40% pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu. 77 Pieņemot, ka no 24 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu. 78 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada 30.jūnijā. 79 Pieņemot, ka 3. un 4.variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 196 personas, 2.un 3.personu grupā - 228 personas. 80 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam). 81 Pieņemot, ka no 228 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu. 82 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.26.1.punktu). 83 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat.28.punktu). 84 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.27.punktu). 85 Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pieejams: http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html 86 Advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumu apkopojumu sagatavojusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Apkopojumam ir informatīvs raksturs. 87 Latvijas Zvērinātu advokātu padome izlases veidā ir elektroniski aptaujājusi 31 zvērinātu advokātu. Pirmkārt, ņemot vērā zvērinātu advokātu individuālo izvēli attiecībā uz atlīdzības par savu darbu noteikšanu, atlīdzības par sniegto juridisko palīdzību apmēri ir ļoti atšķirīgi un to amplitūdas - plašas. Otrkārt, atšķirības atlīdzības apmērā konstatējamas, ņemot vērā zvērinātu advokātu praktizēšanas vietu ģeogrāfisko atrašanos un par juridiskās palīdzības saņemšanu maksātspējīgu personu skaitu tajā. Treškārt, nereti zvērinātu advokātu noteiktais atlīdzības apmērs par konkrēta veida juridiskās palīdzības veidu var tikt noteikts atšķirīgs, ņemot vērā faktiskos apstākļus konkrētajā situācijā (lietas sarežģītība, ieguldītā darba apjoms un laika patēriņš, juridiskās palīdzības saņēmēja maksātspēja u.tml.). 88 Informācijas avots Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tīmekļa vietne; ārvalstu tiesību akti; advokātu biroju partneru ārvalstīs sniegtā informācija; u.c. pieejamie avoti. Apkopotie dati vērtējami kā indikatīvi, jo informācija par ārvalstīs pastāvošo praksi var atšķirties starp pieejamiem avotiem (piemēram, interneta vietnēs netiek atjaunota informācija regulāri). 89 Apelācijas instances tiesā ir strikta prasība izmantot advokātu sniegtos pakalpojumus (advokāts sagatavo dokumentus un īsteno pārstāvību tiesas sēdē). 90 Advokāti ir vienīgie, kas drīkst palīdzēt pusēm un tās pārstāvēt, iesniegt iesniegumus pušu vārdā un aizstāvēt puses visu veidu tiesu iestādēs, saņemt pušu dokumentus, lai tos iesniegtu tiesā, sagatavot un parakstīt aktus, kas nepieciešami procesa pareizai norisei, un sagatavot lietu izskatīšanai tiesā. Augstas prasības, lai iegūtu "advokāta" statusu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs