13. Article

Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka ar apstrīdēto regulējumu ir aizskartas to tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā, un pārkāpti no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un ilgtspējīgas attīstības principi, kas ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai konkrētajā gadījumā ar apstrīdēto regulējumu ir aizskartas tādas Pieteikumu iesniedzēju tiesības, kas ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā. 13.1. Satversmes 105. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu." Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu un 2012. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 9.1. punktu). Tās sevī ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 11. punktu un 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 7. punktu). Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka ar administratīvo aktu piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par paaugstinātu cenu pašām par sevi piemīt ekonomiska vērtība un personai (komersantam) ir prasījuma tiesības uz to realizāciju. Tādējādi komersantam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā, proti, tās ir īpašuma tiesību objekts (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03 12.1. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzējas savas komercdarbības ietvaros tām piederošajās hidroelektrostacijās ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Uz Ekonomikas ministrijas lēmumu pamata Pieteikumu iesniedzējas ieguvušas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 74.-75. un 92.-93. lp.). Tādējādi Pieteikumu iesniedzējām ar administratīvajiem aktiem piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā. 13.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību uz īpašumu aizskārumam būtu jāizpaužas tādējādi, ka ar apstrīdēto normu ir liegtas kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas noteiktas, vai ir samazinājies ar Satversmes normām aizsargāto pieteikuma iesniedzēja tiesību apjoms. Šajā kontekstā nozīme var būt tiesiskās paļāvības principam (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03 11.3. punktu un 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 17.3. punktu). Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips. Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Šā principa pamatā ir ideja, ka indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības principa pastāvēšana ir saistīta ne tikai ar uzticēšanos valsts varai, bet arī ar tiesību normu adresātu rīcības brīvības īstenošanas iespējām. Tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t. i., persona var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika posmā tiks saglabātas un īstenotas. Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu paļauties uz to, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.2. punktu). 13.3. Lietā ir lūgts izvērtēt vairāku Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam. Proti, Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka to tiesības uz īpašumu aizskar: 1) Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts; 2) Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums. Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkts definē atbalsta periodu, paredzot, ka tas ir elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 30.4 panta pirmo un otro daļu kopējais atbalsta periods, summējot visu veidu atbalstu elektroenerģijas ražošanai, vienai elektrostacijai nepārsniedz 20 gadus. Ja atbalsta periods sasniedz 20 gadus, atbalsta izmaksa komersantam tiek pārtraukta. Apstrīdētais pārejas noteikumu 83. punkts paredz konkrētu datumu - 2023. gada 15. februāri -, kad tiem komersantiem, kuriem, summējot visu veidu saņemto atbalstu, tas pārsniedz 20 gadus, atbalsts tiks pārtraukts. Tātad visas minētās tiesību normas regulē savstarpēji cieši saistītus jautājumus par atbalsta perioda jēdzienu un atbalsta ilgumu un Satversmes tiesa šīs normas izvērtēs kā vienotu regulējumu. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums attiecas uz to elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas mehānismu, kuras darbojas obligātā iepirkuma ietvaros. Ar šo normu likumdevējs paredzējis, ka komersanta pārkompensācijas izvērtēšanā - elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā - ņem vērā arī citu atbalstu elektroenerģijas ražošanai, ko komersants ir saņēmis pirms tam, kad ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Secināms, ka visas apstrīdētās Elektroenerģijas tirgus likuma normas vienojošā tiesiskā sastāva pazīme ir tas apstāklis, ka komersants pirms tam, kad ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, jau ir saņēmis citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Taču šo normu tiesiskās sekas ir atšķirīgas. Proti, Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts paredz, ka iepriekš saņemtais cits darbības atbalsts elektroenerģijas ražošanai ietekmē atbalsta perioda ilgumu. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka vēsturiskais atbalsts ietekmē pārkompensācijas aprēķinu. Tādējādi, izvērtējot to, vai ar apstrīdēto regulējumu Pieteikumu iesniedzējām ir aizskartas Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā ietilpstošās tiesības, Satversmes tiesa ņems vērā šīs atšķirības, proti, visupirms izvērtēs, vai Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts kā vienots regulējums, kas attiecas uz atbalsta perioda jēdzienu un atbalsta ilgumu, aizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Savukārt pēc tam Satversmes tiesa pārbaudīs, vai īpašuma tiesību aizskārumu Pieteikumu iesniedzējām rada Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu.