9. Article

Problemātika ar kopīpašniekiem piederošajiem atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, 10. Nepieciešamība salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu), Satiksmes ministrija norāda, ka šobrīd vēl turpinās piemērotāko risinājumu piemeklēšana, izstrāde un izvērtēšana, tādēļ pagaidām vēl ir pāragri tos ieskicēt šajā Ziņojumā. Pēc minēto problēmjautājumu risinājumu pilnīgas izstrādes un saskaņošanas tie tiks, virzīti kā likumprojekts "Grozījumi Rail Baltica likumā". Pamatojot likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrādes nepieciešamību, Satiksmes ministrija atgādina, ka šī likuma pieņemšana samazinās šķēršļus Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētajos termiņos un plānotajā budžetā. Vērtējot likumprojekta izstrādes un tā pieņemšanas ietekmi uz pašvaldību un valsts budžetu, paredzams, ka konceptuālajā ziņojumā 1. risinājuma variantā paredzētā jaunā likumprojekta izstrāde un izpilde tiks nodrošināta Rail Baltica projekta līdzekļu ietvaros un Satiksmes ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, līdz ar to nav paredzama negatīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Vienlaikus jānorāda, ka gadījumā, ja Rail Baltica likuma izstrāde netiks atbalstīta, pastāv risks, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā būs ilglaicīgāka un atsevišķu posmu izveide var pat tikt apturēta, radot apdraudējumu Globālā Projekta integritātei un ievērojamu negatīvu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Kopumā speciālā tiesību akta izstrāde ir nepieciešama, lai izvairītos no riska, ka Rail Baltica projekta īstenošana neiekļaujas paredzētajos termiņos. No termiņu ievērošanas projektā ir atkarīga turpmākā Eiropas Savienības finansējuma saņemšana. Tā kā plānotajā Rail Baltica likumā iestrādājamās normas sekmēs projektā noteikto termiņu ievērošanu, tas ļaus izvairīties no riska, ka projekta īstenošana var tikt apturēta un projektētājiem, būvniekiem vai konsultantiem ir maksājama dīkstāve no valsts budžeta līdzekļiem. Normas, kas izstrādājamajā likumprojektā radīs pamatu aizsargājamo koku un kultūras pieminekļu aizsardzības noņemšanai, ir ārkārtīgi būtiskas Rail Baltica projekta īstenošanai, jo paredzētie trases izvietojuma risinājumi, kas izstrādāti, rūpīgi izsverot dažādus apsvērumus, tostarp drošības aspektu, alternatīvu ietekmi uz citām vērtībām un konstrukciju izturību, paredz attiecīgo objektu un koku pārvietošanu vai likvidēšanu dzelzceļa infrastruktūras novietojuma zonā. Vienlaikus jāatzīmē, ka, lai arī minēto objektu un koku skaits nav liels, taču šobrīd tiesiskais regulējums liedz skart kultūrvēsturiskos pieminekļus un aizsargājamos kokus tādā mērā, kādā tas nepieciešams dzelzceļa objektiem paredzētajā trases novietojuma zonā. Savukārt trases pārprojektēšana būtu ārkārtīgi nevēlams risinājums, jo tas iekavētu projekta īstenošanu, radot jau iepriekš norādīto negatīvo finanšu ietekmi uz valsts budžetu, tostarp ierēķinot pārprojektēšanas izmaksas. Šobrīd nav nosakāmas precīzas aplēses tam, cik varētu izmaksāt projekta īstenošanas aizkavēšanās, jo tas ir atkarīgs no virknes dažādu apstākļu - konkrētais trases posms, kurā konstatēta kavēšanās, projekta attīstības fāze, uzņemto saistību apmērs ar attiecīgo līgumslēdzēju. Taču, lai radītu vismaz aptuvenu priekšstatu par iespējamajām Rail Baltica projekta īstenošanas kavēšanas izmaksām, par pamatu varētu izmantot vidējo būvniecības izmaksu indeksu Latvijā, kas 2020. gadā ir bijis 4,2 % gadā, kā rezultātā projekta īstenošanas aizkavēšanās par vienu gadu, ņemot vērā aprēķinātās projekta kapitālās izmaksas 1,505 miljardu eiro apmērā (85% no tām tiek finansētas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem) varētu radīt aptuveni 63 miljonu eiro būvdarbu izmaksu palielinājumu. Vienlaikus trases novietojuma un paredzēto risinājumu maiņa identificētajos posmos var prasīt lielākus finanšu resursus, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju ar šobrīd plānotajiem funkcionālajiem parametriem. 1. risinājuma priekšrocības un trūkumi Rail Baltica likuma pieņemšana būtu uzskatāma par prioritāro risinājumu, jo tas būtu visefektīvākais projekta īstenošanas izaicinājumu pārvarēšanas līdzeklis, kas tostarp sekmēs nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa paātrināšanu un ļaus ātrāk uzsākt būvniecību, tādejādi sekmējot Rail Baltica projekta pabeigšanu Latvijas posmā plānotajā termiņā. Turklāt ar speciālā likuma pieņemšanu varēs atrisināt arī citus Ziņojumā minētos problēmjautājumus, kas saistīti ar šobrīd spēkā esošajā regulējumā noteiktajām prasībām, kas rada šķēršļus raitai Rail Baltica projekta īstenošanai. Līdz ar to vairāku vispārīgā regulējuma normatīvo aktu grozīšanas vietā priekšroka būtu dodama viena normatīvā akta izstrādei, kas apvienotu pēc iespējas lielāku daļu nepieciešamo risinājumu Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai un efektivizēšanai, un nepieciešamības gadījumā jaunie risinājumi būtu iekļaujami šajā likumā līdz ar tā grozījumiem. Šāda pieeja būtu atbilstoša arī Valsts prezidenta 2012. gada 12. decembra rīkojumā Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai"13 noteiktajam. Rail Baltica likums no normatīvo aktu hierarhijas viedokļa būtu uzskatāms par speciālo regulējumu ar speciālajām tiesību normām, kuru piemērošanai būtu dodama priekšroka pār vispārīgām tiesību normām (lex specialis derogat legi generali), līdz ar to nebūs atsevišķi jāgroza tie normatīvie akti, kuri jau veido tiesisko ietvaru jautājumiem, kurus plānots noregulēt arī speciālajā likumā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, nosakot izņēmumus spēkā esošajā regulējumā, kā arī tādējādi tiks nodrošināts, ka Rail Baltica projektam piemērojamie izņēmumi tiktu apkopoti pēc iespējas vienā normatīvajā aktā Jāatgādina, ka 2015. gadā zvērinātu advokātu birojs "Borenius"14 Satiksmes ministrijas uzdevumā veica pētījumu "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā" (turpmāk - Atsavināšanas pētījums), kurā tika izpētīti normatīvie akti un tiesu prakse Latvijā un citās ES valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, teritoriju rezervēšanu teritorijas plānošanas sistēmas ietvaros un zaudējumu atlīdzināšanu vai kompensāciju paredzēšanu par īpašuma tiesību ierobežojumiem. Atsavināšanas pētījumā tika secināts, ka Latvijā nav vajadzīgs atsevišķs speciālais likums, jo Latvijas normatīvo aktu bāze īpašumu atsavināšanā un taisnīgas atlīdzības noteikšanā kopumā atbilst citu ES valstu praksei un vērtējama kā laba. Tomēr, virzoties uz priekšu Rail Baltica projekta īstenošanā un saskaroties ar virkni izaicinājumu projekta īstenošanas gaitā, kas nav vērtēti Atsavināšanas pētījumā (pamatā attiecībā uz projekta vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas un būvniecības procesa uzsākšanas paātrināšanu), jo šāda mēroga projekta īstenošanā Latvijā līdz šim nav bijusi pieredze, Satiksmes ministrija secina, ka minēto problēmjautājumu risināšanai būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, tostarp izstrādājot īpašu Rail Baltica likumu, kurā tiktu ietverts regulējums, kas noteiktu izņēmumus no ierastās kārtības, tādējādi sekmējot identificēto problēmu risināšanu. Ziņojumā piedāvātā 1. risinājuma - Rail Baltica likuma pieņemšanas - galvenās priekšrocības ir: • Paredzams, ka likuma pieņemšana būtiski paātrinās Rail Baltica projekta īstenošanu gan attiecībā uz būvprojekta saskaņošanu, gan nekustamo īpašumu atsavināšanu, gan arī attiecībā uz straujāku būvniecības procesa uzsākšanu, kā arī, samazinot iespējamos projekta ieviešanas kavējumus, samazinās tā ieviešanas izmaksas; • Tiks likvidēti identificētie šķēršļi Rail Baltica projekta efektīvai īstenošanai; • Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumu iekļaušana vienā normatīvajā aktā, nevis veicot virkni grozījumu vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos, ļautu optimizēt Satiksmes ministrijas un citu ministriju un ieinteresēto iestāžu ieguldītos resursus nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādē; • Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumi tiktu iekļauti vienā normatīvajā aktā, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka regulējums nav sadrumstalots, un būtu iespējams to papildināt, ja projekta gaitā tiek konstatēti jauni būtiski problēmjautājumi normatīvā regulējuma līmenī. Par šī risinājuma trūkumu var uzskatīt: • Rail Baltica likumprojekta virzība var ieilgt, jo ir paredzams garš likumprojekta saskaņošanas process, līdz ar to līdz likuma pieņemšanai var paiet vairāk nekā 12 mēneši, kas mazinātu plānotā regulējuma pozitīvo ietekmi uz Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu. Šī trūkuma ietekmi varētu mazināt, ja primāri tiktu virzīta Rail Baltica likuma redakcija ar regulējumu tajos jautājumos, kas ir steidzamāki, piemēram, tehnisko noteikumu prasību samērība, kas var kavēt būvprojekta akceptu, bet ļautu turpināt saskaņošanu par citiem mazāk steidzamiem jautājumiem. 2. risinājums: grozījumu veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos Kā otrais iespējamais risinājums Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai būtu grozījumu veikšana jau esošajos normatīvajos aktos, lai risinātu Ziņojuma nodaļā "Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī" uzskaitītos problēmjautājumus. Spēkā esošie normatīvie akti, kuru grozīšana būtu nepieciešama, ja tiktu izvēlēts 2. piedāvātais risinājums: - Kultūrvēsturiskā mantojuma jautājumā - Pieminekļu likums; - Attiecībā uz aizsargājamo koku nociršanu - MK noteikumi Nr. 264; - Saistībā ar tehnisko noteikumu nesamērīgajām prasībām - Dzelzceļa likums vai Būvniecības likums; - Par garāka maksimālā būvdarbu veikšanas termiņa noteikšanu - Vispārīgie būvnoteikumi; - Par garāka topogrāfiskā plāna derīguma termiņa noteikšanu - MK noteikumi Nr. 281; - Saistībā ar zemes vienību piekritību valstij - likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"; - Attiecībā uz nepieciešamība salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu - Būvniecības likums; - Par Rail Baltica infrastruktūras būvniecībai nepieciešamo bezmantinieka nekustamo īpašumu -1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"; - Rīcība ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros dažādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams uzsākt būvdarbus - normatīvā akta noteikšana vēl atrodas izvērtēšanas stadijā; - Saistībā ar problemātiku ar kopīpašniekiem piederošajiem atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem,- Uzmērīšanas noteikumi. Lai arī Satiksmes ministrijas ieskatā šis risinājums nav prioritārs, jo tas piekāpjas 1. risinājumam tā efektivitātes novērtējumā, taču kopumā tas arī ir atbalstāms, jo sniegs pienesumu vairāku būtisku jautājumu atrisināšanā, kas šobrīd rada šķēršļus veiksmīgai projekta īstenošanai. Arī ar 2. risinājumā paredzētajiem grozījumiem spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir iespējams sekmēt gan ātrāku nekustamo īpašumu atsavināšanu, gan ļaut ātrāk uzsākt būvniecības procesu. Vienlaikus jārēķinās, ka, īstenojot šo risinājumu, tiktu patērēts ievērojams administratīvais resurss, izstrādājot un virzot normatīvos aktus pieņemšanai Ministru kabinetā un atsevišķos gadījumos arī Saeimā. Šo risinājumu varētu īstenot, ja netiks atbalstīta 1. risinājumā paredzētā Rail Baltica speciālā likuma izstrāde. Tomēr šādā gadījumā vienlaikus būtu jāvirza grozījumi vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas padarītu regulējumu sadrumstalotu. Tādējādi gadījumā, ja netiks atbalstīta speciālā Rail Baltica likuma izstrāde, tad Satiksmes ministrija virzīs grozījumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica projekta īstenošanai, un piedāvās veikt grozījumus vispārīgajā regulējumā kā izņēmumus Rail Baltica projektam vai nacionālo interešu objektam. Tā rezultātā varētu pieaugt pārmērīgas tiesiskās jaunrades risks, kas nebūtu atbalstāmi gan tādēļ, ka tiktu nesaprātīgi patērēts administratīvais resurss, gan tādēļ, ka tādējādi tiktu veidots nepārskatāms normatīvais regulējums. Kopumā šo risinājumu varētu īstenot vienlaikus ar pirmo risinājumu, tādējādi nodrošinot, ka visi identificētie uz Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu vērstie risinājumi tiek īstenoti. 2. risinājuma priekšrocības un trūkumi Līdz ar to Ziņojumā piedāvātā 2. risinājuma - grozījumu veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos - galvenās priekšrocības ir: • risinājums palīdzēs atrisināt nozīmīgus problēmjautājumus, kas ļaus veiksmīgāk īstenot Rail Baltica projektu; • nepieciešamā rezultāta sasniegšana atsevišķos jautājumos var būt ātrāka nekā citos, jo īpaši, ja izmaiņas ir veicamas Ministru kabineta noteikumu līmenī. Taču citos gadījumos regulējuma pieņemšana tieši pretēji var ieilgt, ņemot vērā, ka normatīvā akta projekta saskaņošanas ilgums var būt atkarīgs no regulējamo jautājumu komplicētības un viedokļu dažādības saskaņošanas procesā. Par šī risinājuma trūkumiem var uzskatīt: • apstākli, ka, īstenojot šo risinājumu, nav iespējams panākt iespējami labāko rezultātu, kāds būtu sasniedzams, ja tiktu virzīts Rail Baltica likums; • grozījumu saskaņošanas ilgums nav paredzams un var gadīties, ka kā pirmie normatīvā līmenī tiek noregulēti salīdzinoši ne tik steidzamie jautājumi, bet Rail Baltica projekta veiksmīgākai īstenošanai būtiskāko jautājumu saskaņošanas process var ieilgt vai to virzība var pat tikt atcelta būtisku iebildumu saņemšanas gadījumā; • šāda risinājumu virzīšana veicinās regulējuma sadrumstalotību, nevis nepieciešamo risinājumu apvienošanu vienā normatīvajā aktā, kurā tiktu nostiprināti būtiskākie risinājumi Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai. 1 Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu", Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", Zemes pārvaldības likums, Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumi Nr. 996 "Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi" un Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumi Nr. 190 "Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību" u.c. normatīvajiem aktiem. 2 https://likumi.lv/ta/id/220517-sabiedribas-vajadzibam-nepieciesama-nekustama-ipasuma-atsavinasanas-likums 3 https://likumi.lv/ta/id/227699 4 Atbilstoši 2014. gada 31. jūlijā ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (iepriekš Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra) parakstītajam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējuma līgumam Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990 un ņemot vērā 2019. gada 3. decembrī parakstītos šī līguma grozījumus. 5 https://likumi.lv/ta/id/72551 6 https://likumi.lv/ta/id/207283 7 Vides pārraudzības valsts biroja 2016. gada 3. maija atzinums Nr. 5 par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Pieejams: http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?download=119. 8 https://likumi.lv/ta/id/258572 9 https://likumi.lv/ta/id/246998 10 https://likumi.lv/ta/id/59982 11 Igauņu valodā Kinnisasja avalikes huvides omandamise seadus. 12 Lietuviešu valodā Lietuvos Respublikos žemės paėmimo visuomenės poreikiams įgyvendinant ypatingos valstybinės svarbos projektus įstatymas. 13 Latvijas Vēstnesis, 196, 13.12.2012. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/253362. 14 "Borenius" ir zvērinātu advokātu biroja vecais nosaukums. Pēc apvienošanās ar zvērinātu advokātu biroju "Raidla, Lejiņš & Norcous" tā nosaukums ir "Cobalt". Satiksmes ministrs T. Linkaits