9. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdētajām normām viņam kā karavīram ir aizskartas Satversmes 102. pantā ietvertās tiesības veikt politisko darbību, konkrēti - dibināt politisko partiju un būt par tās biedru. Turklāt esot pārkāpts Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips, jo zemessargiem, rezerves karavīriem, Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām un civildienesta ierēdņiem iepriekš minētās tiesības neesot ierobežotas. Lietas sagatavošanas laikā iegūta informācija, ka Pieteikuma iesniedzējs ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2021. gada 4. jūnija pavēli ir atbrīvots no profesionālā militārā dienesta un profesionālā dienesta līgums ar viņu ir izbeigts pirms termiņa (sk. lietas materiālu 1. sēj. 139. lp.). No lietas materiāliem izriet, ka profesionālā militārā dienesta attiecību izbeigšanu ierosinājis pats Pieteikuma iesniedzējs, vēršoties ar attiecīgu iesniegumu pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera. Iemesls - Pieteikuma iesniedzēja vēlme dibināt nodarbinātības attiecības ar Tieslietu ministriju un veikt darba pienākumus Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas jurista amatā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 140. lp.). Savukārt Saeima ir norādījusi, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, jo nav konstatējamas personu grupas, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. lietas materiālu 1. sēj. 100. lp. un 115. lp). Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai procesuāla rakstura jautājumi, tajā skaitā jautājumi par tiesvedības izbeigšanu, ir skatāmi pirms tiesību normas konstitucionalitātes izvērtēšanas pēc būtības (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 3 15. punktu). Tas, ka Pieteikuma iesniedzējs vairs neatrodas profesionālajā militārajā dienestā, var liecināt par to, ka vairs nepastāv viņa pamattiesību aizskārums. Savukārt pamattiesību aizskāruma neesība var būt pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā. Līdz ar to šis apstāklis tiks vērtēts pirms Saeimas apsvērumiem par tiesvedības izbeigšanu. Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs, vai tai ir pamats izskatāmajā lietā izbeigt tiesvedību.