21. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Izmantojot Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētās normas zaudēs spēku, neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Proti, likums tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 26. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par sprieduma spēku laikā, jāņem vērā tas, ka valsts budžeta pieņemšana ir nozīmīga valsts darbības joma un budžetā paredzētajiem izdevumiem ir ietekme uz tautsaimniecību kopumā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 25. punktu). Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir saistīta ar gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanai būtisku jautājumu izskatīšanu. Tāpat jāņem vērā arī pašvaldību intereses to budžetu plānošanā. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas vēl noteiktu laiku paliek spēkā, lai, ievērojot šajā spriedumā secināto, pieņemtu jaunu tiesisko regulējumu. Ņemot vērā to, ka apstrīdētās normas nav saistītas ar valstī noteikto darba samaksas minimumu, kas pirmsskolas izglītības pedagogiem būtu jānodrošina nekavējoties, un to, ka Ministru kabinets pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi ir plānojis izlīdzināt, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, kā arī to, ka attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos ir iespējams saskaņot ar valsts budžetu nākamajam saimnieciskajam gadam, apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. janvāra. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punktu redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un 3. pielikuma 8. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 2023. gada 29. jūnijā. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš