11. Article

Vērtējot to, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam, Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai tam, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs pamats. Pēc tam Satversmes tiesa pārbaudīs, vai tas, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, kopumā nodrošina personai juridisko palīdzību, kas tai nepieciešama savu tiesību uz aizstāvību īstenošanai. 11.1. Sūdzības iesniegšana tiesā apliecina personas gribu īstenot savas tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. Likumam atbilstoša sūdzības iesniegšana nozīmē to, ka ir ievērotas visas prasības, arī tās, kas attiecas uz sūdzības formu un saturu (sk. Administratīvās atbildības likuma 185. pantu), tostarp apstrīdētās normas pirmajā teikumā noteiktā prasība sūdzību parakstīt. Sūdzības parakstīšana, lai iesniegtu to tiesā, nav tikai tehniska rakstura darbība, kas nepieciešama, lai tiktu uzsākta lietas izskatīšana. Sūdzības parakstītājs ar savu parakstu apliecina dokumenta satura atbilstību personas gribai, kā arī gribu uzsākt vai turpināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiesā. Ar sūdzības parakstīšanu persona, piemēram, izsaka savu gribu iesniegt tiesai pierādījumus vai lūgt tiesu pieprasīt papildu pierādījumus, savu gribu darīt tiesai zināmus apsvērumus par to, kā, pēc personas ieskata, izpaužas pārsūdzētā lēmuma nepareizība, kā arī norādīt citas ziņas, kas, pēc personas ieskata, var būt svarīgas administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai. Tāpat sūdzībā persona var ietvert paskaidrojumus par administratīvā pārkāpuma lietu. Turklāt administratīvā pārkāpuma procesā personas paraksts ir īpaši nozīmīgs, jo sasaista pašu personu ar administratīvā pārkāpuma lietu. Ja administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta mutvārdu procesā, persona pati paskaidro pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un sniedz citas lietas izlemšanai nepieciešamās ziņas, kuras zināmas tikai pašai personai. Turpretī rakstveida procesā, kādā pamatā notiek administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tiesā (sk. Administratīvās atbildības likuma 185. panta pirmo daļu un 178. pantu), tieši pie atbildības saucamās pilngadīgās fiziskās personas paraksts nodrošina tās personisku iesaisti lietas izskatīšanā. Satversmes tiesa secina: pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai pienākums pašai parakstīt tiesā iesniedzamo sūdzību ir noteikts ar mērķi īstenot personiskās dalības principu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā tiesā. Apstrīdētā norma un ar to saistītās Administratīvās atbildības likuma normas, kas attiecas uz personas pienākumu personiski piedalīties lietas izskatīšanā, nodrošina to, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus apliecina tieši pati pilngadīgā pie atbildības saucamā fiziskā persona, jo tieši tā var šādas ziņas sniegt visprecīzāk. Tādā veidā tiek īstenoti Administratīvās atbildības likuma 1. pantā minētie mērķi - panākt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu -, kas vērsti uz to, lai personām demokrātiskā tiesiskā valstī nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tādējādi ar Administratīvās atbildības likumā ietverto personiskās dalības principu tiek sekmēta tiesas procesa efektivitāte, nodrošinot demokrātiskas valsts iekārtas netraucētu funkcionēšanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2021-25-03 14.3. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesa secina: tam, ka pilngadīgas pie atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs pamats. 11.2. Administratīvā pārkāpuma procesā sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro iestāde. Savukārt tiesa pārbauda administratīvā pārkāpuma lietā iestādē pieņemtā lēmuma tiesiskumu un pamatotību, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu sūdzībā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad rodas šaubas par personas vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem (sk. Administratīvās atbildības likuma 48. un 178. pantu). Tātad administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā ļauj personai pārliecināties par iestādes pieņemtā lēmuma tiesiskumu, tostarp par to, vai iestāde ir pareizi novērtējusi visus administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus un pareizi piemērojusi tiesību normas. Parakstot sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona īsteno tai Administratīvās atbildības likuma 41. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā iestādē pieņemto lēmumu. Apstrīdētā norma pēc būtības ir daļa no to procesuālo noteikumu kopuma, kuri reglamentē kārtību, kādā īstenojamas personai noteiktās tiesības uz pārsūdzību. Apstrīdētā norma neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai pašai parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā. Īstenojot tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtu lēmumu, pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, ko sniedz personas pašas izraudzīts aizstāvis. Administratīvās atbildības likums neliedz personas aizstāvim juridiskās palīdzības ietvaros analizēt iestādē pieņemto lēmumu, vērst personas uzmanību uz iespējamām faktiskām vai juridiskām kļūdām un nepilnībām iestādes lēmumā, konsultēt personu par sūdzības iesniegšanas procesu un iespējamo pārsūdzības procesa iznākumu, norādīt uz argumentiem, kas palīdzētu aizstāvamajai personai panākt tai vēlamu rezultātu vai izteikties tiesas debatēs. Tāpat ne apstrīdētā norma, ne citas Administratīvās atbildības likuma normas neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai pieaicināt juridiskās palīdzības sniedzēju, lai no tā saņemtu palīdzību sūdzības vai blakus sūdzības sagatavošanā, noformēšanā vai izskatīšanā tiesā. Tas, ka pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai aizstāvja sagatavotā sūdzība ir jāparaksta pašai, līdz ar to personiski iesaistoties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā un paužot gribu īstenot savas tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai tiesības saņemt aizstāvja sniegto juridisko palīdzību. 11.3. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina: apstrīdētajā normā noteiktajam, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs pamats. Savukārt tas, kādā veidā administratīvā pārkāpuma lietā tiesvedības stadijā pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona savas tiesības uz aizstāvību var īstenot ar aizstāvja līdzdalību, kopumā personai nodrošina Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā ietvertās tiesības īstenot aizstāvību ar pašas izraudzīta juridiskās palīdzības sniedzēja palīdzību. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Administratīvās atbildības likuma 185. panta ceturto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Kucina