6. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 1. punktu tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma. Minētajā pantā noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības izbeigt tiesvedību lietā, bet neparedz pienākumu to darīt. Atbilstoši dispozivitātes principam lietas dalībnieks var arī atteikties no tiesvedības turpināšanas. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūgums par tiesvedības izbeigšanu pats par sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai. Proti, atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams tiesvedību lietā turpināt, lai novērstu radušos personas pamattiesību aizskārumu vai būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Tāpat, izlemjot jautājumu par nepieciešamību turpināt tiesvedību, jāņem vērā arī attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālā nozīme (sal. 2022. gada 18. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-10-03 13.3. punkts). Ievērojot dispozitivitātes principu un Pieteikuma iesniedzējas izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, kā arī apstākli, ka no lietas materiāliem neizriet, ka apstrīdētā norma skartu būtiskas sabiedrības intereses, Satversmes tiesa atzīst: lietā ir pamats izbeigt tiesvedību. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 1. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-02-0306 "Par Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumu Nr. 378 "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus" 18.12. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. un 105. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešajai daļai". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš