92. Article — negarantē personas tiesības uz jebkura tai svarīga

jautājuma izlemšanu tiesā, tajā skaitā uz šķīrējtiesas sprieduma tiesiskuma pārbaudi apelācijas vai kasācijas kārtībā. Satversmes tiesa vairākkārt ir vērtējusi tiesību normas, kas regulē Latvijā izveidotas pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma izpildi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra spriedumu lietā Nr. 2004-10-01 un 2014. gada 28. novembra spriedumu lietā Nr. 2014-09-01), un atzinusi, ka kontrole izpildu raksta izsniegšanas stadijā ir uzskatāma par pietiekamu līdzekli pamattiesību ievērošanas nodrošināšanai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 9.1. punktu). Personai ir arī tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību atzīt šķīrējtiesas līgumu par spēkā neesošu, un izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzēja šīs tiesības bija izmantojusi. Satversmes tiesa, vērtējot Sprieduma 9. punktā to, vai tiesvedība lietā ir turpināma, nav pamatojusi, kā konkrētajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos šobrīd izpaužas Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārums, ņemot vērā to, ka Latvijā nav prasīta šķīrējtiesas sprieduma izpilde un ka Pieteikuma iesniedzēja ir vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Uzskatu, ka Satversmes tiesa bez pietiekoša pamata Spriedumā norādījusi un vērtējusi tādas situācijas, kuras saskaņā ar tiesisko regulējumu un noteiktiem faktiskajiem apstākļiem ir teorētiski iespējamas, nesniedzot pamatojumu tam, ka Pieteikuma iesniedzēja atrodas konkrēti šādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos (sk. Sprieduma 14.1. un 14.2. punktu). Piemēram, no lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja neatrodas situācijā, kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu. Tāpat nav pienācīgi pamatots Sprieduma 11.2. punktā veiktais izvērtējums par situāciju, kad šķīrējtiesas līgums ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu. Tādējādi uzskatu, ka Satversmes tiesa izskatāmajā lietā nav pietiekami izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un tādējādi ir izskatījusi lietu, kura tai pēc konkrētās konstitucionālās sūdzības nemaz nebija jāizskata. Līdz ar to uzskatu, ka, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, tiesvedība lietā bija izbeidzama. Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš Rīgā 2023. gada 9. martā