19. Article

Noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa izvērtē, vai izmantotie ierobežojošie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2006-42-01 11. punktu). 19.1. Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti mērķa sasniegšanai, ja ar attiecīgajām tiesību normām šo mērķi var sasniegt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2010-70-01 15. punktu). Saeima uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums - prasība būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei, kā arī šīs prasības neievērošanas tiesiskās sekas, kas izpaužas kā aizliegums strādāt par pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, - ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Saeima uzsvērusi pedagoga lomu izglītošanas procesā. Viens no pedagoga pienākumiem esot būt par paraugu izglītojamiem. Tādēļ pedagoga attieksme un rīcība ne tikai izglītības procesā un tiešā saskarsmē ar izglītojamiem, bet arī ārpus izglītības iestādes, ja šī attieksme vai rīcība ir publiska vai kļūst zināma izglītojamam, ietekmē audzināšanas procesu, tostarp izglītojamā attieksmju veidošanos. Ja pedagogs nebūtu uzticīgs Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij un tās pamatiem, noniecinātu Latvijas valsts simbolus, apšaubītu cilvēka tiesību un pamatbrīvību vērtību un ar šādiem uzskatiem vai tos apliecinošu rīcību ietekmētu izglītojamos, būtu apgrūtināta izglītības mērķu sasniegšana. Saeimas viedoklim pēc būtības pievienojas visas lietā pieaicinātās personas. Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 480 "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 480) ir norādīti audzināšanas mērķi un uzdevumi. Viens no uzdevumiem ir stiprināt izglītojamā valstiskuma apziņu, veicināt pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un citus pasākumus, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību, veicināt lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizēt cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicināt izglītojamos izjūtu, ka viņi ir piederīgi savai izglītības iestādei, novadam, pilsētai, un informēt viņus par pilsoniskās līdzdalības iespējām (sk. Noteikumu Nr. 480 10.5. apakšpunktu). Arī IKVD vēstulē par apstrīdēto normu piemērošanu pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības speciālistiem norāda, ka pedagoga rīcība vai paustais viedoklis nevar būt pretrunā ar Noteikumiem Nr. 480 (sk. IKVD 2017. gada 13. janvāra vēstuli Nr. 1-19.2/16 pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības speciālistiem lietas materiālu 1. sēj. 129. lpp.). Izglītības likumā izvirzītos mērķus - nodrošināt kvalitatīvu un demokrātisku izglītības saturu, kā arī novērst riskus valsts drošībai un demokrātijai - iespējams sasniegt, audzinot Latvijai lojālus sabiedrības locekļus. Izglītības likums paredz izglītošanas procesā izmantot tikai Izglītības satura centra apstiprinātus mācību līdzekļus. Tomēr izglītības process ietver ne tikai noteiktu mācību līdzekļu izmantošanu. Pedagogi var pēc saviem ieskatiem izvēlēties dažādus papildmateriālus, kas tiek izmantoti izglītošanas procesā, un ieteikt papildu literatūru, turklāt būtiska nozīme ir arī paša pedagoga personībai. Pedagogs izglītojamiem, īpaši bērniem, rada priekšstatu par to, kādam jābūt Latvijas - demokrātiskas tiesiskas valsts - pilsoniskās sabiedrības loceklim, un pats šajā ziņā kalpo par paraugu. Tādējādi kvalitatīvs izglītības process ir tāds, kura ietvaros izglītojamiem tiek sniegtas ne vien zināšanas, bet arī izpratne par Latvijas valsts un Satversmes vērtībām, ieaudzināta cieņa pret tām un stiprināta apziņa, ka viņi ir Latvijas pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļa. Tādējādi tiek nodrošināta un aizsargāta demokrātiskā valsts iekārta gan šobrīd, gan arī nākotnē. Ja pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs, kas nav lojāls Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij un Satversmes principiem un ar savu rīcību vai izteikumiem šādus nelojālus uzskatus pauž, piedalītos izglītības procesā un ietekmētu izglītojamos, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un izglītošanas mērķu sasniegšana nebūtu iespējama. Apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums nodrošina, ka tiesības uz kvalitatīvu izglītību tiek īstenotas Latvijai kā tiesiskai demokrātiskai valstij lojālā veidā. Līdz ar to apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai. 19.2. Satversmes tiesai arī jāvērtē, vai nepastāv saudzējošāki leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzekļi un vai šādus līdzekļus likumdevējs ir apsvēris. Turklāt jāņem vērā, ka pamattiesību ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav citu līdzekļu, kuri būtu tikpat efektīvi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami. Izvērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem, jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Pieteikuma iesniedzējs nav norādījis, ka pastāvētu lojalitātes prasībām alternatīvi līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē, bet paudis uzskatu, ka lojalitāte Latvijai būtu iedzīvināma, veicinot gan pedagogu, gan visas sabiedrības uzticību valstij un tās Satversmei "ar darbiem", proti, īstenojot tādu politiku, kas apmierinātu sabiedrību, līdzsvarojot dažādu tās grupu intereses, nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un celtu sabiedrības labklājību. Saeima uzskata, ka nepastāv saudzējošāki leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi. Satversmes tiesa uzsver, ka persona, kas ieņem pedagoga vai izglītības iestādes vadītāja amatu, pilda valstij nozīmīgu funkciju - nodrošina Satversmē nostiprinātās tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas citstarp ietver lojālu attieksmi pret Latvijas valsti un tās Satversmi. Izglītības procesā tiek nodrošinātas ikviena izglītojamā tiesības uz attīstību, pilnveidojot savus talantus un spējas, izglītojamos ieaudzināta cieņa pret demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām, nostiprināta personības un valstiskā identitāte, piederība pie pilsoniskās sabiedrības un citi personības attīstībai būtiski aspekti. Tādējādi Izglītības likuma mērķi ietver tādu zināšanu, prasmju un attieksmju ieguvi, kurām citstarp jānodrošina personas aktīva iekļaušanās Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē. Viens no šo mērķu īstenošanas priekšnoteikumiem ir Latvijas valstij un tās Satversmei lojāls pedagoģiskais personāls, jo, kā jau iepriekš tika atzīts, pedagogs un izglītības iestādes vadītājs ietekmē ikviena izglītojamā personības attīstību un izpratni par sabiedrību un valsti. Lai arī kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir nostiprinājušās demokrātiskās vērtības un pilsoniskā sabiedrība, tomēr valstij, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ir jāturpina īpaši rūpēties par demokrātijas vērtību aizstāvēšanu un nostiprināšanu izglītības jomā. Piemērojot apstrīdētās normas, šis būtiskais priekšnoteikums attiecībā uz pedagoģisko personālu tiek izpildīts. No lietas materiāliem izriet, ka likumdevējs ir apsvēris apstrīdēto normu alternatīvas un izvēlējies saudzējošāko leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli. Nekādā citādā veidā nevarētu nodrošināt to, ka pedagogi un izglītības iestādes vadītāji ir lojāli Latvijas valstij un tās Satversmei. Tātad leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. 19.3. Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2010-70-01 17. punktu). Pamatojot, ka labums, ko no apstrīdētajām normām gūst sabiedrība, ir lielāks par personai nodarīto kaitējumu, Saeima uzsver, ka lielākā daļa no lojalitātes prasību satura ir tiesiski noregulēta. Piemēram, genocīda un citu starptautisku noziegumu slavināšana vai aicinājums likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību tiek uzskatīts par naida runu un tādu izteiksmes veidu, kas nav aizsargāts ar personas tiesībām uz vārda brīvību. Arī necieņa pret valsts simboliem vai to zaimošana ir sodāma gan administratīvā, gan krimināltiesiskā kārtībā (sk. Krimināllikuma 93. pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.44 pantu). Šie ierobežojumi ir jāievēro ikvienam indivīdam neatkarīgi no viņa profesijas vai nodarbošanās. Saeima norāda, ka personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs. Pedagoga profesija ir viena no reglamentētajām profesijām, jo ir saistīta ar valsts funkciju īstenošanu izglītības jomā. Personai jāapzinās, ka šī profesija ir saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem, proti, ka tai, strādājot par pedagogu, būs jāievēro valsts noteiktais izglītības saturs un programmas, noteikumi attiecībā uz nevainojamu reputāciju un sodāmības neesību, kā arī ierobežojumi, kas noteikti apstrīdētajās normās. Tādējādi personai jāņem vērā, ka, izvēloties pedagoga profesiju, tā nevarēs izmantot vārda brīvību tik lielā mērā, kādā to varētu izmantot citu, ar izglītošanu nesaistītu profesiju pārstāvji. Satversmes tiesa atzīst Saeimas viedokli par pamatotu, taču atzīst par vajadzīgu uzsvērt, ka lojalitātes prasības neierobežo personas tiesības būt sabiedriski, tātad arī pilsoniski un politiski aktīvai. Tās ļauj personai īstenot vārda brīvību Satversmei un pedagoga ētikai atbilstošā veidā, citstarp arī kritiski analizējot politiskos un sabiedriskos procesus, amatpersonu vai valdības rīcību. Tāpat lojalitātes prasības neliedz pedagogam organizēt mācību stundas un audzināšanas darbu tādā veidā, kas rosina kritisko domāšanu, attīsta spēju paust, uzklausīt un analizēt dažādus viedokļus. Tomēr paustais viedoklis vai rīcība nedrīkst graut izglītojamo uzticību Latvijas valstij un Satversmes principiem. Izskatāmajā lietā indivīda, respektīvi, pedagoga, tiesības ir jāsamēro ar izglītojamo, tostarp bērnu, tiesībām uz kvalitatīvu izglītību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka izglītības procesā svarīgākais ir izglītojamais (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 20.3. punktu). Līdz ar to izglītošanas procesam jābūt vērstam uz izglītojamā un viņa tiesību un interešu nodrošināšanu. Katram izglītojamam Latvijā ir tiesības saņemt tādu izglītību, kas citstarp atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principam, Latvijas kā nacionālas valsts principam un nodrošina to, ka izglītojamais kļūst par pilnvērtīgu demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības locekli. Sabiedrības locekļi, kas apzinās un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums. Turklāt izglītības procesa prioritārais mērķis - nodrošināt izglītojamo tiesības saņemt tādu izglītību un audzināšanu, kas ļautu veidot un stiprināt sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, - atbilst ne tikai izglītojamo, bet visas sabiedrības interesēm. Proti, ne tikai izglītojamo, bet visas sabiedrības interesēs ir tas, lai pedagoga un izglītības iestādes vadītāja pienākumus veiktu personas, kas ir lojālas Latvijas Republikai un tās Satversmei un attiecīgi spēj izglītojamos audzināt par Latvijas valstij un tās pamatvērtībām uzticīgiem pilsoniskas sabiedrības locekļiem. Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis līdzsvaru starp sabiedrības un indivīda interesēm un ar apstrīdētajām normām noteiktais ierobežojums ir samērīgs. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertais tiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam un līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Izglītības likuma 30. panta ceturto un sesto daļu, 48. panta piekto un sesto daļu, 50. panta 5. punktu un 51. panta pirmās daļas 2.1 punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele