136. Article — Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. (2) Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. (3) Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos: 1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības; 2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā; 3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā. (4) Ja šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama vai Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli. (5) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. (6) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem. (7) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, var nodarbināt virsstundu darbā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu. (8) Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. (9) Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. (10) Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības. (11) Ja darbinieks un darba devējs ir vienojušies, ka par virsstundu darbu darbiniekam piešķir apmaksātu atpūtu, bet darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas līdz apmaksātas atpūtas izlietošanas dienai, darba devējam ir pienākums izmaksāt attiecīgo piemaksu par virsstundu darbu. 144 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 21.09.2006., 04.03.2010., 23.10.2014., 27.07.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)
  1. (1)) Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika.
  2. (2)) Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.
  3. (3)) Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos:
  4. 1)) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
  5. 2)) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
  6. 3)) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
  7. (4)) Ja šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama vai Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.
  8. (5)) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.
  9. (6)) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem.
  10. (7)) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, var nodarbināt virsstundu darbā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.
  11. (8)) Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
  12. (9)) Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.
  13. (10)) Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.
  14. (11)) Ja darbinieks un darba devējs ir vienojušies, ka par virsstundu darbu darbiniekam piešķir apmaksātu atpūtu, bet darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas līdz apmaksātas atpūtas izlietošanas dienai, darba devējam ir pienākums izmaksāt attiecīgo piemaksu par virsstundu darbu.
In plain words
(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika. (2) Virsstundu darbs ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstiski. (3) Darba devējs var likt strādāt virsstundas bez rakstiskas piekrišanas tikai izņēmuma gadījumos: 1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības; 2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejaušību vai citu ārkārtēju apstākļu sekas, kas ietekmē vai var ietekmēt uzņēmuma darbu; 3) lai noteiktā laikā pabeigtu steidzamu, iepriekš neparedzētu darbu. (4) Ja šādos izņēmuma gadījumos virsstundu darbs ilgst vairāk par 6 dienām pēc kārtas, turpmākam virsstundu darbam nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja. Izņēmums — ja līdzīga darba atkārtošanās nav paredzama vai ir izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis. (5) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā līdz 4 mēnešiem. (6) Personas, kas jaunākas par 18 gadiem, virsstundu darbā nodarbināt aizliegts. (7) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti (līdz bērna 2 gadu vecumam), var nodarbināt virsstundās tikai ar viņas rakstisku piekrišanu. (8) Ja darba devējs darba dienu starp svētkiem un brīvdienu pārceļ uz sestdienu (tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros), tas nav uzskatāms par virsstundu darbu. (9) Darbinieks un darba devējs var vienoties, ka piemaksas vietā par virsstundām darbinieks saņem apmaksātu atpūtu atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. (10) Apmaksātu atpūtu virsstundu vietā piešķir 1 mēneša laikā no virsstundu darba dienas. Ja noteikts summētais darba laiks — nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā. Pēc vienošanās apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam atvaļinājumam. (11) Ja darbinieks un darba devējs vienojušies par apmaksātu atpūtu virsstundu vietā, bet darba attiecības beidzas pirms šīs atpūtas izmantošanas, darba devējam jāizmaksā piemaksa par virsstundām naudā.
asemployergovernmentjoint-stockleavemktax-authorityvacationvidworking-time

Cited by (13)